Šīs nedēļas maratons tuvojas noslēgumam. Esmu pateicīgs, ka darbā ir atjaunots maiņu darbs, man ir laiks sakopties līdz plkst. 14, lai būšu frisch un fertig, kad ierodos Mūkusalā.

Ir dažas lietas jāpiezīmē, kas mainījušās:

-Pēc Austrijas slēpošanas man kāre uz kalnu slēpošanu īslaicīgi ir aprimusi, tagad plānā paslidot un ar distancenēm aizbraukt uz Brīvdabas muzeju.

-Mežkalnu vilinošais apraksts par smuko sniegu aicināt aicina uz Latvijas kalniem. Atšķirībā no Austrijas, te tikko uzsnidzis sniegs pēc divām stundām nepārvēršas neizbraucamos serpentīnos. Sestdien gan darbs

-Peldbaseina cenas jau ir noskaidrotas, drīz jāatsāk pievērsties

-Pārtapšana no studentu par lektoru vienas nakts laikā bija aizraujoša. Studenti domā, ka pirms semināra jānodod 3 000 vārdu gara eseja. Patiesībā vajag tikai 3 000 zīmju.

-Mana mašīna bļauj pēc pavasara. Kaut kas nav kārtībā ar atpakaļgaitu un aizdedzi - vai nu kāds no cilindriem vai kas cits tur tik dobji rūc. Nedēļas atpūta Mario apartamentos +5 grādos arī neko nedeva, jo aiz tās priekšā bija milzīgas kupenas.

-Man nav laika sakārtot istabas. To var nolasīt kaķiem no acīm. Laura Dzērve Partikulu dēvē par Patrīciju, sakot, ka pirmais neesot cienīgs vārds.

-Pa 100 gramiem rāda suitenes, kas kāzās dziedāja.