Žurkas jau pie sejas
Necik ilgi nav jāgaida, kamēr žurkas sāks man grauzt degunu un ausis. Šonakt jau cirta bezkaunīgi skaļi un mērķtiecīgi ceļu no pagrīdes uz guļamistabu manā Raunas pagasta miteklī. Tai trīsistabu mājā izliku arī Vladimira iedoto žurku indi, kādas septiņas tabletes. Pusčetros no rīta, kad no skaļās graušanas pamodos, no tabletēm bija atlikusi tikai viena. Kā paskaidroja Vladimirs, žurkas velkot paiku uz savu midzeni. Tur tad arī 24 stundu laikā nomiršot, bet atkarīgs arī no žurkas masas.

Tajos četros no rīta likās, ka žurka no virtuves graužas durvīs, lai tiktu pie manis. Pēc vairākkārtējiem testiem, konstatēju, ka viņa atrodas citā sfērā, tāpēc medības ar cirvi rokā būtu bezjēdzīgas, jo ārdīt grīdas segumu nebūtu īsti racionāli. Kārtējo reizi cenšoties iemigt, konstatēju, ka graušanu un ņemšanos jūtu gandrīz pie auss. Gaisma atkal ieslēgta, bet no žurkas puses izmaiņu nekādu. Sitiet mani nost, bet šķita, ka viņa ņemas pa krāsni, veicot kosmētiskas pelnu procedūras. Nekas cits neatlika, kā piecos no rīta kurināt krāsni. Protams, ka tas nelīdzēja, protams!

Žurka pēcāk mazliet samulsa no dažādu žanru audiomūzikas tādā agrā rīta stundā, bet pēc pusstundas iemigu. Pamodos vēlu un konstatēju, ka viena no četros no rīta izliktā žurku indes tablete manā guļamistabā arī ir nozudusi. Tātad bija arī pie manis tikusi. Mierinājumu deva otra tablete, kura nebija aiztikta. Cerams, ka viņai un viņas radiem ar savākto apjomu pietiks.