Garastāvoklis:	refreshed
Mūzika:	Multene "Brēmenes muzikanti" - Nichego na svete luchshe netu

Un tagad par to Londonu...
Es nezinu kas, bet kaut kas tajā Londonā ir - atbraucot uz mīļo Rīgu un ausīs skanot Astro'n'out dziesmai "Mana Rīga" tomēr uz viņu skatījos ar jautājuma zīmi priekšā. Te vēl tik daudz ko darīt un tik lēni viss notiek. Tagad es saprotu tos, kuri atbraucot pēc gada uz Latviju, vēl ilgi cīnās ar domu par šejieni un turieni. Un pats dīvainākais, ka atšķirība ir cilvēkos, jo mani nesaista nedz divstāvīgi autobusi, ne Pikadīlijs vai britu laikraksti, kuri ir piecas reizes biezāki un iznāk arī svētdienās. Man patīk runāt ar viņiem un amerikāņu "How are You?" vietā pajautāt "From where are You?". Un saruna sākas daudz vienkāršāk.

Tiesa, ir otra galējība, kurā var iekrist un dažs tur jau ir iekritis - tas, ka pilsēta atļauj visu, nenozīmē, ka tas jāņem pretī - tad galarezultāts ir speķaini mati un XL izmēra apģērbs.

Bet Rīga - tāpēc arī mulstu, ko man rīt darīt. Pilsēta pati pateiks priekšā. Šodien nepateica.