Un tagad vel kāda lieta, kas jums šķitīs pilnīgi parasta un saprotama, bet man tas bija kaut kāds jaunums.
Tatad atziņa nr. 2 no Londonas:

Londoniešiem uz ielas melnie piedava tabletes tāpēc, ka klubos ir slikta mūzika - atgādina īstenībā kvalitatīvu lauku pagasta kulturas nama balli ar Andri Skuju, kurš uzlicis ritmu mašīnu nenormāli skaļi un ne viņu, ne kādu citu instrumentu nedzird - tikai rībināšanu. Turklāt ieeja ir divpadsmit latu, vēl jāstāv rindā. Kad iekšā laidējs ir apsolījis, ka piecās zālēs būs R'n'B, Hip Hop, Funk un House, bet ieejot iekšā saproti, ka esi piečakarēts, jo ir vienīgi House (tā aprakstu lasīt iepriekš), tad londonietim nekas neatliek kā meklēt Ecstasy. Tas maksā aptuveni piecus latus un kaifs garantēts. Un tad arī pie bāra nav jāmeklē dārgais alkohols, kur 25 grami (tilpums, kuru Rīgas klubos vispār nepārdod) maksā vismaz divi lati. Un tāpēc visi pērk ūdeni (jo citādi no tabletēm ķermenis izžūz) un ātri vien visi džeki jau staigā bez krekla. Bet kā barometrs tas ir labs - paskaties, cik daudz klubā dzer alu un cik daudz ūdeni un viss ir skaidrs.

Es gan nepaņēmu. Lielā mērā tādēļ, ka šādas lietas, tai skaitā alkoholu, lietoju tāpēc, ka jūtos labi, nevis tāpēc, lai sūdīgi jūtoties stulbā vietā tomēr justos labi. Bet tas nenozīmē, ka es nicinu cilvēkus, kas to dara pēdējā iemesla dēļ. Tas ir tāpat kā es dzeru Fantu, bet viņi Sprite. Visu izšķir slāpes.