Nebūs mums otra kaķa!
Māra rādīja savu kaķi Žaku Širaku un es atcerējos, ka šonakt nosapņoju, ka Teorija ir norijusi kādus četrus mazus minčukus, kurus esam uzņēmuši dzīvoklī (lieki te atgādināt, ka sieva vēlas, lai mēs vēl kādu kaķi paņemam). Tad nu es ņēmu un kā tādus lielus akmeņus izspiedu viņai laukā visus tos kaķēnus viesistabas vidū. Tie tā mazliet apjukuši izvēlās kā tādi kamoli no Teorijas, pakliboja, kāds no viņiem palaizīja žābō Teorijai un aizgāja prom. Teorija dziļdomīgi klusēja un brīnumainā kārtā (tiešām sapnis) neizdvesa ne skaņu. Pēdējās dienās gan no viņas mutes tik daudz bļāvienu dzirdams, ka nav kur glābties. Apēdīšu.