Es vispār reti rakstu par nedēļas nogalēm, jo tās īpaši izcelt tikai tāpēc, ka ir brīvas dienas, nav vērts. Bet šī bija vērtīga bez tā visa.

Sestdien manas brīvdienas iesākās ar pavēsti no Kriminālpolicijas Ieriķu ielā, kura pirmdien mani gaidīja, lai inspektoram sniegtu paskaidrojumu. Šāds vēstījums tad nu visas brīvdienas bija man mugurā. Nezinu, vai tādēļ, bet pēc aukstumskapja kārtējās pārkārtošanas vēl šodien turpina sāpēt kreisais kakls un plecs. Sieva mani nosauca par jēlu olu, kad kārtējo reizi novaidējos, kad nevaru ne pažāvāties, ne nošķaudīties (divas iecienītas lietas) bez sāpēm. Kaut kas sapūta, vārdu sakot.

Tad nu pirmdien izrādījās, ka policija meklē senu klasesbiedreni, kura kaut ko nodarījuse. Palīdzēt nevarēju, jo viņu pēdējo reizi redzēju kādā 7. klasē, kad viņa pameta mācības. Tomēr laikam tas, ka esmu viens no 41 viņas drauga draugiem.lv profilā, nosaka policijas darba metodes.

Tajā pašā laikā no Mežezera ir atgriezusies Ieva Alberte, kura apliecināja, ka kalns esot fantastisks un tāpēc rīta ziņa, ka nedēļas nogalē būs mazi mīnusiņi mani pagalam iepriecināja. Jo nedēļas vidū ir plāns pa smiekla naudu iegādāties slēpas+zābaki+stiprinājumi.

Vēl vispār bija gan patversmes apmeklējums, gan arī neliela šopinga apskate (spēle "Ko tu pirktu, ja tev būtu nauda?") un nestrīdēšanās par sīkumiem. Tas, protams, man netraucēja piecas reizes apvainoties pirms aizmigu.