Pateicoties bredoto atsūtītajai leģendārajai "Zīlītei", kur skaidrota bērnu nākšana pasaulē, kur klāt pielikti pieaugušo komentāri, kā arī mana kaķa mīlestības uzplūdiem un vispārējo krīzi valstī, pagājušajā naktī bija viens no šizīgākajiem sapņiem manā mūžā.

Sapņoju, ka sieva ir stāvoklī, dzemdības ilga minūti, jo ārsti nepaguva atnākt. Tās dzemdības, kurās piedalījos vien es un sieva bija easy, bet atļaušos detaļās neieslīgt, citādāk jūs te Freidu man pieminēsiet. Bērns bija puika, bet izskatījās pēc pilnīgākā kaķa. Visi apkārtējie gan teica, ka tas ir normāli, tas viss pazudīs un viss būs kārtībā. Visi cilāja bērnu un priecājās, jutos kā "Kailajā karalī", kur vienīgais redzu - tas taču kaķis, nevis bērns.

Tāpēc aizsūtīju sievu pie ārsta. Viņa atnāca ar kādu lapu rokā, kur uzrādīti redzes, taustes un ožas rezultāti. Viss virs vidējā. Tāpēc, ka bērnam šis tas no kaķa. Bet tas esot normāli.

Turklāt bērnam vārdu deva nevis Janeks, bet Mareks. Tā nolēma Vasku dzimta (sievas radi) un tā tam vajadzēja būt. Tas tika paziņots ar apsveikumu kartītes palīdzību. Izskatījās pēc paražas. Vēl kaut ko strīdējos un ja pareizi atceros, tad vēl bija doma par Egīlu. Pilnīgi garām. Pilnīgs murgs.