Mana laulība ir miermīlīga
Miermīlīgums ir situācija, kad sabiedrībā pastāv efektīvas miermīlīgas konflikta risināšanas un vardarbības novēršanas stratēģijas. Lai pastāvētu miermīlīgums, konflikti tiek risināti nevardarbīgā ceļā.
Visbiežāk tiek izmantotas šādas stratēģijas:

Pašierobežošana - tiklīdz rodas sajūta, ka radīsies konflikts, no tā izvairās, fiziski aizejot prom vai arī vienkārši par šo tematu nerunājot. Tāds personīgais tabu.

Sarunas - tās reti kad ir ar konfliktā iesaistīto otru pusi, bet gan izmantojot kādas trešās personas (tām tiek nodota informācija par netīkamo, kura savukārt to pasaka otrai pusei, kas tad arī pieņem lēmumu)

Humors - viss tiek pārvērsts jokā, līdz ar to konflikts tiek atrisināts, mazinot konflikta cēloņa nozīmi un koncentrējoties uz risinājumu.

Miermīlīgas sabiedrības mērķis nav censties novērst konfliktus, bet gan izmantot risināšanā iepriekš aprakstītās metodes. Tāpēc ir naivi uzskatīt, ka miermīlīgās konflikta risināšanas stratēģijas piemīt kādiem utopiskiem cilvēkiem. Tie ir tādi paši cilvēki, kurus vajā greizsirdība, baumas, aizvainojumi. Tomēr agresīvu konflikta risināšanu tie noliedz, no tā cenšoties pēc iespējas vairāk izvairīties, uzskatot to par ļaunu, neproduktīvu un ārkārtēju. Turpretī Rietumu domātāji domā otrādāk - konflikti un nesaskaņas ir ikdiena un pastāvēs vienmēr, vien jāiemācās tos efektīvi pārvaldīt.

Kad konflikts ir miermīlīgi atrisināts, neviena no pusēm nekad netiks sodīta. Vienīgais ārkārtējais izņēmums ir izstumšana. Kādam jāaiziet.


Cited from: (1996). Conflict Resolution Among Peaceful Societies: The Culture of Peacefulness. Journal of Peace Research. Vol 33, no. 4.