Vispār tas ir aizgājis līdz tādam līmenim, ka es acīm vaļā sapņoju, ka Ģertrūdes valstībā skapī sākusi dzīvot bredoto un pie viņas atnāk ciemos Jānis Zariņš un šausminās, cik daudz šķīvju uz galda. Tad viņi izdomā, ka jāuzvedas klusāk, jo blakus istabā es guļu. Kad nu cēlos augšā, lai ar viņiem visiem sasveicinātos, balsis pazuda. Kukū!