Man pēkšņi ienāca prātā
Kad es tev pēkšņi ienācu prātā
Un stāvēju durvīs mēms un kluss,
Es redzēju saulē balinātus
Un svaigi klātus palagus.

Tie mani negaida, tu rādi,
Bet ienācis esmu tik un tā.
Pats redzu, ka tu gaidi kādu,
Pats redzu, ka nelaikā.

Tu mani izmet no prāta,
Es aizeju prom, tev drusku žēl.
Gan jau atkal, garām ejot,
Es tev ienākšu prātā citureiz.

Un stāvēju es mēms un kluss.
Tev drusku žēl, tavs skatiens mulss.