Man darbā turpinās medusmēnesis un arī dzīvē tas turpinās jau ilgāku laiku. Es varu tikai pateikt, ka no piektdienas mana dzīve ir bijusi pilna notikumiem.

Atsevišķs stāsts ir par Ilvaru, manu dārgo kursabiedru, kurš sasauca kopā visus piektdien, lai paziņotu, ka viņš nolēmis precēties. Lieki teikt, ka visu mūsu draugu sejās vairāk bija manāms niknums, nevis prieks. Nē, nē, visi priecājās, ka Ilvars precas, bet visi škrobojās par to, ka datums ir tieši tas pats, kas mūsu kāzām. 2. augusts. Tad nu vispār bija skandāls. Turklāt, jāņem vērā, ka Ilvars bildināja Sarmīti Smukausi jau oktobrī, kad arī bija zināma vieta. TAD NU ES NAVARU SAPRAST, KĀPĒC FEBRUĀRĪ, KAD MAN NEKAS VĒL NEBIJA ZINĀMS PAR MŪSU KĀZĀM, VIŅŠ MAN NEVARĒJA KAUT KLUSĀM TO PATEIKT, LAI MŪS VISUS NEČAKARĒTU.

Bet nu labi. Neko. Tusiņš pats par sevi bija tā neko. Arī vakar uz Pokaiņu mežu gribējām braukt, bet Šlesers un tūrisms Latvijā ir attīsīti, tāpēc neko vairāk par briesmīgiem ceļiem un mazu besi, ka līdz Pokaiņiem netikām, neredzējām. Bet bildes ielūgumiem safotografējām ar lielu smiešanos.

Kaupera koncerts Siguldā (vispār tas bija V. Pūces autorkoncerts) bija ļoti labs (Apsoli man neko!), būtu priecīgs, ja būs laiks uzrakstīt recenziju par koncertu, bet redzēs, vai sanāks, jo studijām daudz jādara. Edgars atsūtīja darbu sarakstu, bet es to negribu vērt vaļā lai nošokētos un dusmotos.

Un pie Ņukša bija ļoti forši - dabūju gan kārtīgu šašliku, gan rosolu, gan arī ieraudzīt Piebalgu un jauno asfaltu uz Jaunpiebalgu. Žēl jau, protams, ka visu šo iepriekš aprakstīto nācās baudīt bez alkokola, bet tāpat bija labi, un pirts bija super.

Atpakaļceļā mīļums jauki čučēja, es reizēm arī pačučēju, jo Statoil ar dārgāko degvielu man piečakarēja, jo tieši laida kafijas automātu uz skalošanu, bet izglāba mani Haims Kogains. Mīļums pamodās tieši tajā mirklī, kad es pie Ģertrūdes valstības plkst. 2:00 izslēdzu motoru un iesaucās: "Mēs jau klāt!?" Mājas.


Tad kāpēc šādu dzīvi nevēlēties vienmēr?