Tātad man šodien bija paredzēta brīvdiena darbā, jo karsto svētdienu dežūrēju darbā un ziņoju par Zvejnieku svētkiem.

Bet vakar plkst. 17:47 un 33 sekundēs, t.i., 15 minūtes pimrs došanās uz Jūrmalu, man piezvanīja ziņu dienesta vadītājs un pateica, ka rīt man nav brīvdiena. Viņš iesāka tieši ar tādu tekstu. "Tev rīt nav brīvdiena". Lūk, es ar viņu neesmu saskaņojis. Es viņam atbildēju, ka saskaņoju ar to, kurš man prasīja, kad es gribu sev brīvdienu - ziņu producentu. Viņam vienalga, jāsaskaņo ir ar viņu. Es teic, ja jau man tiešais priekšnieks ir jautājis un kaut ko atzīmējis dienesta plānotājā, es saprotu, ka man nekas vēl nav jasaskaņo. Viņiem pašiem savā starpā tad jāsaskaņo, ko un kurš man kaut ko jautā.

"Nu, es jau tevi nevainoju". - Vai man ticēt viņa vārdiem? Sākumā man brauc virsū, ka es neesmu saskaņojis, pēc tam cenšas atmazgāties. Tad sāk vainot manu tiešo priekšnieku, ka tas ir jauns, tikai vienu nedēļu strādā un tāpēc nezina kārtību. Pats vainīgs tas ziņu dienesta vadītājs, ka nepārzin tādu lietu kā "personāla vadība". Pats vainīgs, ka nejēdz koordinēt komunikāciju savā kolektīvā un pats vainīgs, ka man šodien neko negribas darīt - īstenībā VIŅAM būtu pie manis jāvēršas un jāpajautā, kad es gribu brīvdienu, nevis man kā lūdzējam un ubagam tas jāiet un viņam jāprasa. Viņš pat nejēdz atvainoties par šo situāciju.


Nebūtu es iesniedzis atlūgumu pirms nepilnām divām nedēļām, viņš to šodien toč ieraudzītu uz galda. Nav forši braukt no Jūrmalas uz Rīgu, kad biji paredzējis sasniegt Elīnas Kursītes cienīgus ekstāzes viļņus.


Līdz darba attiecību izbeigšanai Latvijas Radio Ziņu dienestā 21 diena.