Ģertrūdes valstības raduraksti
Beidzot ieskatījos zemesgrāmatā. Dīvainā kārtā tieši mana dzīvokļa saimniece ir vismazāk samaksājusi mājas īpašniekam par dzīvokļa iegādāšanos - 2 900 latu 2001. gada 14. septembrī. Šķiet, ka notikumi ASV ietekmējuši Juriju un viņš vēlējies pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no četristabu dzīvokļa centrā. Ap šo laiku gan Jurijs pret pārējiem pircējiem nav bijis tik dāsns - dzīvokļus divu mēnešu amplitūdā viņš pārdevis no 20 līdz pat 40 tūkstošu latu robežās.

Jāsaka, ka pēdējais darījums Ģertrūdes valstībā noticis pagājušā gada 7. augustā, kad kāds dzīvoklis par nepilniem 300 000 latu pārdots. Iepriekš Ņina to 2002. gada 3. decembrī iegādājās par 81 tūkstoti latu. Uzvāriens nesūdīgs.

Jāņem vēl vērā, ka Jurijs namu centrā no tā īpašniekiem, kas to ieguva denacionalizācijas rezultātā, tālajā 1998. gadā ieguva par nepilniem 190 tūkstošiem latu.


Un tā debiliķe, kas man kaimiņos dzīvo, dzīvokli īrē no Olgas, kura to iegādājās aptuveni pirms gada. Tas maksāja 133 tūkstošu latu. Debiliķes draudi par to, ka man nav īres līguma (un tāpēc man jāuzvedās kā viņa vēlas, citādāk izsauks policiju un būs problēmas visiem - gan man, gan saimniecei), ir vienkārši smieklīgi, jo visā mājā tāds reģistrēts tikai viens - ar veikalu pirmajā stāvā. Tā kā lai aizver muti un paskatās uz sevi. Un, protams, īres līgumu skaits liecina mazliet par valsti un tās spēju kontrolēt, kas maksā nodokļus...


Aptuveni tik daudz, par cik Olga nopirka kaimiņos esošo dzīvokli, varētu maksāt dzīvoklis, kuru šobrīd īrēju, ja vien būtu atremontēts. Šobrīd 3 istabu dzīvoklis šajā namā sludinājumos internetā svārstās no 100 līdz 150 tūkstošiem latu (lētākais reģistrēts novembrī, jauns un atremontēts, dārgākajiem datums nav nosakāms).