Daudzi nemaz nezina, kas man glabājas Pandoras lādē, vēl mazāk, ka man tāda ir. Vienmēr esmu to locījis un neko neesmu laidis no tās laukā, gaidot labāku brīdi, nevis pirmās dusmas. Man tur pagaidām ir tikai divas nozīmīgas lietas, bet abas man ļoti būtiskas, kuru inflācija neietekmē. Viena ir sešus gadus veca pārestība, otra - piecus. Un es esmu tuvu līdz tās Pandoras lādes atslēgas noraušanai, lai to vecāko uzmestu uz galda kā tādu astoņkāji, kas liktu kādam rīstīties.

Tikai nezinu, ko pēc tam ar to astoņkāji iesākt. Nav ne jausmas, vai to kāds mācēs savākt, jo manas divas kājas un rokas ir uz pusi mazāk un ar mani šis cilvēks galīgi nemāk tikt galā (vēl bēdīgāk - vairs nepazīst), līdz ar to, ko iesāks ar astoņām, man vispār nav ne jausmas.