Tagad tur man no ekrāna jautā, kurš ir svarīgākais burts žurnālista dzīvē. Un tad es domāju, vai tiešām žurnālistam nav tiesību būt vienkāršam cilvēkam. Tā slavas kāre, kas raugās no žurnālu vākiem un bija apsēdusi arī mani pubertātē, šobrīd mani pilnīgi neinteresē. Tāpat es tur netikšu.


Vispār nav ko gauzt asaras un domāt par žurnālistikas jēgu. Jāiet samīļot mīļums.



P.S. Šodien kaķenei beidzot nopirku hormonu tabletes.