Kopš vakardienas plkst. 20:00 es atkal esmu pašdarbnieks.

Šoreiz lindihopa pašdarbnieks. Bet sajūtas tās pašas - cilvēki priecīgi, dažādi līmeņi, bet atšķirībā no kordziedāšanas un tautu dejām, te pilnīgi nevienam netraucē, ka es dejoju nepareizi, greizi vai haltūrēju. Vienīgi tam, ar kuru es dejoju. Bet kopumā problēma, ar kuru saskāros kora dziedāšanā (vienmēr tika atrasts kāds ļaunais, kurš jauc visu dziedājumu, dzied par zemu, dzied kā putekļu sūcējs vai tieši sarežģītās pasāžās tēlo, ka dzied), ir pagājušas.

Mani vienīgi satrauc organizatoriskā puse, tas, ka nezinu, kad jābrauc uz Rokiškiem.