Taisot te visādas figņas rītdienas izlaidumam, es pārlapoju savus kursabiedrus un atceros viņu lāčplēšveidīgos izteicienus par studiju pārtraukšanu, pāriešanu uz neklātieni, akadēmisko parādu ielaišanu, jo parādījies darbs-neticama-veiksme-nedrīkst-laist-garām-iespēja. Ir pagājuši tikai daži gadi. Un man šķiet, ka iespēju skaits ir tikai pieaudzis.