Pareģis
Vūūūūīīīīī, cik briesmīgs rīts - sākot jau ar to, ka paredzēdams, ka tas būs slikts, brīdināju savu Sirdsbalsi, ka no rīta būšu nežēlīgi pikts. Galu galā mošanās bija kā 5. klases laikā - plkst. 7:20. Ne pa visam forši. Un arī tālāk es jau paredzēju, ka liekot lēcas, kuras vakar izņēmu pēc četru dienu turēšanas acīs, tās vienkārši man kā čūskas uzvedīsies. Tā arī bija, tās manās rīta ķīnieša actiņās negribēja palikt ne minūti. Bet nekā, jābrauc uz Gaiļezeru, jāaizved Sirdsbalss. Un atkal es jau kaut kā paredzēju, ka beigās izrādīsies, ka viņa ir mazliet apčakarēta un īstenībā šis brauciens bija vienkārši izklaide. Tālāk arī viss bija paredzams, izņemot staigāšana gar Satversmes aizsardzības biroja logiem un paredzamu klaigājošu policistu. Pat pārdevēja optikas veikalā jau paredzēja, ka es nezināšu to stiprumus un devās pa taisno pie kartotēkas. Tagad pilnīgi paredzami man darbā nāk miegs jau plkst. 10:50.


Neparedzamākais šorīt bija brauciens pie stūres trīs kvartālus bez jebkādas optikulārās palīdzības. Viss bija OK, tikai luksofora signālus baigi grūti saskatīt un paredzēt.