Pietiek. Pietiek izteikties īsi, citādi nekas nav skaidrs. Skaidrāks par nakti ir tikai tas, kas aizpinas tik tālu, kur Andromedas zvaigznājs, kvazārs un ultra. Citādāk viss ir tik kodolīgs, ka vai sagrauzt visu gribas. Kodols ir jāsagrauž un uz priekšu pie cietajiem riekstiem lauzīt galvu. Salauzt, nolauzt, salausts, nolausts, lūzt un lūst. Lustīgā dzīvošanā visu saplēsīšu un ieraušu sev saujā ikkatru, kas bļaus. Tad pielikšu pie auss un bļaušu līdzi.

Lai nu kā būtu - jāsāk izteikties gari, jo tikai tā var saprast to, ko neviens nesaprot. Lai īsi izsakās tie, kas parādās ziņās, jo viņus tāpat apgraiza, ja pasaka ko garāk. Man tā laime teikt garāk par divdesmit sekundēm un iekvazārot tā, ka acis izskatās pēc lieliem kvarciem. Es nezinu, vai tas man sanāks vai vienkārši via dolorosa, bet tās acis manuprāt jau šobrīd man tādas ir. Tā kā esmu laikam sācis no beigām, tagad jāvirzās uz sākumu kā vēzim.


P.S. Tik tā nelaime, ka tiklīdz sāc gari izteikties, tā tevi sāk ievērot un aizbīda uz augstiem amatiem, un beigās atkal jāklusē, lai no tiem nepatriektu un visi nebūtu vīlušies.