Un kādu dienu, kad es būšu tikpat laimīgs un man būs arī laiks, es kā zaķītis aiztecēšu tur, kur tie kārkli kūp, tur, kur tie mākoņi nepaklūp, tur, kur tās salnas kāpj, tur, kur ar lazdām aizaudzis stāvais krasts, tur, kur tas mazais strauts un vēl daudz kas cits.


Un tad es Ojāram Vācietim kaut kā pateikšu, ka viss ir kārtībā.