Rupjā sāls. Andris Saulītis (slysts) rakstīja, @ 2006-03-15 01:42:00 |
|
|||
Mūzika: | Larry Mullen & Adam Clayton "Theme from Mission Impossible" |
Diena 48 stundas
Es vēl smaidu, kaut diena, kura tagad ir beigusies, man sākās plkst. 6:20 tālajā 13. martā. Man diena bija ap 40 stundu gara.
Viss jau sākās kā parasti - pamodos uz rīta sportu. Tīriju lēcu un izmetu kopā ar šķidrumu vēstures mēslainē, jeb vannā. Tā ir, kad netaupa dabas resursus un atstāj ūdeni tecinām. Aiztecēja lēca pa trubu. Iemetu otru līdzi, lai tā draudzīgāk abām. Bet bija jau laiks - kāds trešais mēnesis tām gāja (es vispār vienmēr pērku 1 mēneša lēcas un nēsāju tās ilgāk - arī šoreiz sanāca).
Neko, uzvilku savas šķībās brilles. Līdz optikas salonam, protams, neesmu ticis, acis jau šķielēt sāk. Gan jau rīt.
Nu, tad ar mašīnu aizbraucu uz darbu, jo 15:00 gribēju šaut uz fakultāti. Samaksāju arī 2,40 Ls par stāvvietu līdz 14:50. Bet tad pēc redakcijas sapulces sapratu, ka jau 11:00 došos uz Bauskas rajonu intervēt cukurbietes un to audzētājus.Lieki maksāju par trim stundām.
Atbraucu uz Rīgu, aizbraucu uz fakultāti un darbā pārrados pēc piecām stundām - plkst. 18:00. Sāku dzīt ierakstītās 20 minūtes no atskaņotāja datorā, lai varētu montēt. Kādā 2 minūtē sapratu, ka nekas, nekas nav ierakstījies. Izmisuma 20 minūtes bija palikušas uz lauka kopā ar nevienam nevajadzīgajām cukurbietēm. Tā kā radio ierados tikai sešos, tad bija par vēlu kaut ko mēģināt vietā radīt. Septiņas minūtes ēterā nepadziedāsi. Braucu tiem cukurbiešu stāstiem atkal pakaļ, līdzi paķēru Laumeni, kura pa ceļam izklaidēja. Protams, par stāvvietu atkal lieki samaksāju divas stundas. Bet tagad ļoti labi pārzinu Ķekavas-Iecavas ceļa remontdarbu gaitu.
Nointervēju bietes vēlreiz un pārrados radio desmitos vakarā. Sižetu ēterā ieliku plkst. 24:04.
Bet tas jau nava viss!! Tajā laikā, kad otrreiz ceļoju, biju paredzējis samontēt savu autorraidījumu, kuram nākamajā dienā bija lemts skanēt. Nu, tad tajos 24:04 sāku to darīt. Pabeidzu plkst. 4:00, kad iekāpu mašīnā.
Tad pārrados mājās un sapratu, ka es neesmu iesūtījis to cukurbiešu pieteikuma tekstu, ko moderatoram nolasīt. Slēdzu datoru iekšā un uzrakstīju. Plkst. 5:00 nosnaudos četras ar pusi stundiņas, jo tad uz lekcijām bija jādodas kārtot kontroldarbu Komunikācijas ētikā.
Fantastiski ātrā tempā ar mašīnu aizlidoju līdz fakultātei - šobrīd rekords - 7 min un viena gandrīz avārija.
Un tad plkst. 12:00 ar pašpārvaldi saplānojām norvēģu vizīti, kurai bija jāsākas rītvakar. Labi, ka noslēgumā visiem skaļi nolasīju īsziņu, ko saņēmu no galvenā norvēģa. Tā beidzās ar vārdiem "So, we will see You tonight!". Redz kā, norvēģi ierodas 24 stundas agrāk! Sapratu, ka liela iespējamība, ka pirmo nakti viņi visi pārlaidīs manā Ģertrūdes valstībā. Tomēr zvans draugam pateica pareizo atbildi - viesnīcu rezervējis biju uz īstajiem datumiem. Nu, saplānojām ātri vēl vienu dienu viņiem ko darīt. Staigās kārtīgi pa muzejiem.
Tad lekcijas, lekcijas, pa vidu tām aizgāju 15 min nosnausties pašpārvaldē.
Tad nogurdinošss vērtēšanas process, atlasot kvalitatīvākos darbus konferencei maijā no visas pasaules - sākot ar Kambodžu un beidzot ar Tadžikistānu. Līdz 21:00 konferences aprises bija kaut cik skaidras no visu pieteikumu anketu jūkļa.
Nu, un tad devos uz lidostu sagaidīt norvēģus. Paldies Ievai R., kas pievienojās, bija ar ko aprunāties sirsnīgi mašīnā. Norvēģi izrādās no Bergenas, ne Oslo universitātes, ko biju uzrakstījis uz sagaidīšanas listes. Labs sagaidīšanas žests.
Tad vēl viņiem uzradās trīspadsmitais cilvēks, kuram knapi atrada naktsmītni, vēl tad komendants, kurš izskatās izkāpis no Ozola videoklipa un pusstundas laikā paspēja savu brazīļa imidžu nomainīt uz sportiski-fitnesisku tēlu, skaidri norādīja, ka viņš netic, ka man izdevās sarunāt kojas Basteja bulvārī par diviem latiem no katra. Gan jau rīt uzzināšu.
Tad norvēģi izdomāja vienos naktī iet ēst un tas nu arī brazīlim-fitnesam nepatika. Tomēr laukā izlaida visus un man visi norvēģi bija jāmierina, ka tikai šonakt viņiem visiem kopā arī jāatnāk atpakaļ, citus vakarus var arī pa vienam.
Tad ar Ievu pa čīzburgeram Makdonaldā (jo uz parasto burgeru būtu ilgi jāgaida, viņi teica) un pa mājām. Diena beigusies.
VELNS, MAN IR INTERESANTA DZĪVE!!!
Nopūsties: