Esmu pie jauna kalna, jaunas smailes un redzu, kas ir otrā galā. Ceļos, eju un kāpju, esmu procesā. Mums nepieder pagātne vai nākotne, bet gan tikai tagadne, kur veidojas mūsu attieksmes. Kalnā kāpšana ir loģiska prakse, ko dara ikviens, kurš nevēlas būt lejā, jau sākot no Sīzifa. Viņa akmens man veļas virsū.