“Stupidity is the same as evil if you judge by the results.”
― Margaret Atwood

sarunu par Racionāļu™ morālās spriestspējas iztrūkumu papildina instrumentālās un vērtību spriestspējas un instrumentālās un iekšējās vērtības nošķīrumi. Racionāļi liek uzsvaru uz instrumentālām pār iekšējām vērtībām, kas izpaužas mēmā "faktiem nerūp tavas sajūtas", bet tas pieļauj novērtēt iedarbīgu ļaunumu kā labu, jo neņem pienācīgi vērā iekšējās vērtības (tādas kā cilvēka dzīvību).

patiesi morāli spriedumi balstās uz faktiem un sajūtām kopā: morāla rīcība ir gan iedarbīga, gan vērsta uz labumu.

parasts sarunas šablons ir šāds:

• man nepatīk zināms viedoklis, un es varu to paskaidrot
• tas ir ceļš uz fašismu, jo fašistiem arī nepatika citi viedokļi

runa vairs nav par zināmo, bet par izplūdušiem citiem viedokļiem. tas paliek pavisam nejēdzīgi šādā gadījumā:

• man nepatīk fašisms
• fašistiem arī nepatika citi viedokļi
• ???

šim šablonam, kas virza sarunu no materiālā uz simbolisko, ir daudz dažādu paveidu; piemēram, ja runā par kārtējajām "brīvā tirgus" neveiksmēm, saruna tiek virzīta uz tirgus apmaiņu kā tādu; ja runā par laiku tuvāk mūsdienām, sarunu var virzīt tālāk pagātnē; ja runā par noteiktu cilvēku, var runāt par kopu vai simbolisku cilvēku (salmu vīru); ja runā par noteiktu kopu, var runāt par visiem ("tu visus, kas nepatīk, sauc par nacīšiem"); ja runā par vienu pusi, var runāt par "abām pusēm"; u.t.jpr.