| |
[22. Aug 2026|18:10] |
No reklāmām internetā:
“Hästens gulta atvērs tev acis”
“Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē” |
|
|
| |
[19. Aug 2026|17:11] |
no noklausītas sarunas aptiekā:
"Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag." |
|
|
| |
[19. Aug 2026|00:38] |
no sarunas ar ChatGPT:
(es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt)
- Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt?
- Es nezināju. 😄
Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju |
|
|
| |
[18. Aug 2026|23:40] |
| [ | Mūzika |
| | Les sans-papiers | ] |
Bēru rituāli
I
Es krāvu plecos zināmu vīrišķību,
pieteikdamies celt zārkus
ar mirušiem radiem.
Viņi gulēja
piesmakušās istabās,
acu plakstiņiem spīdot,
mīklas baltajām rokām
savažotām ar rožukroni.
Tūskainie pirkstu kauliņi
bija bez rievām, nagi
satumsuši, rokas saliktas
klausīgā leņķī
Jūrzāļu brūnais līķauts,
ar atlasu tapsētie šūpuļi:
aiz cieņas nometos ceļos,
apbrīnodams to visu,
kamēr vasks kusa un
slīdēdams vēnoja sveces,
liesmas snaicījās
pret sievietēm, kas snaicījās
aiz manis.
Un vienmēr kaktā
zārka vāks,
tā naglu galviņas rotātas
maziem spīdīgiem krustiem.
Dārgās ziepjakmens maskas -
noskūpsti to iglu saltās pieres
un ar to jāpietiek,
jo tad jau dzen naglas
un kārtējo bēru
melnais leduskalns
sakustas ceļam.
II
Tagad, kad pienāk ziņas
par slepkavībām kā kaimiņu būšanu,
mēs ilgojamies pēc ceremonijas,
pēc ierastiem ritmiem
[..]
/ Šeimuss Hīnijs |
|
|
| turpinot par basketu |
[16. Aug 2026|20:02] |
|
visus ar u-16 eiropas zeltu bendžamins jānis beruē būs nākamais dievzemītes vienradzis un nīlzirgs uz priekšu, čuvak protams, ka ir nedaudz priekšlaicīgi likt tādas cerības uz jauno 15-gadīgo paaudzi, taču būsim godīgi - tādas mums vēl nav bijis, tikai atsevišķi spēlētāji |
|
|
| |
[15. Aug 2026|23:11] |
|
klau, montīpaitonu tak rādīja latvijas televizejās savulaik, vai ne? ja man tā kunga divtūkstošdivdesmitsestajā gadā būtu jāatrod eksistējošs dažu holy grail rindiņu tulkojums latviski, kā/vai tas būtu iespējams? |
|
|
| |
[14. Aug 2026|23:07] |
Esmu nesen sācis vest strukturētus dialogus ar parādu piedzinējiem. Atbraucu mājās no ceļojuma un izrādās esmu parādā 50eur parādu piedzinēju kantorim. Mašīna, kura nav manā īpašumā kopš pagaišā gada decembra maijā ir pastāvējusi pie CSDD, bez numura zīmes, tas redzams bildēs, un dabūjusi sodu. Man vairāk radās jautājums, kā vispār varētu viņu reģistrēt, ja nav numura. VIN numuru gan Cityparks darbinieki bija dabūjuši, tagad man stāsta, ka ja mašīna nav bijusi pārreģistrēta ar jaunu numura zīmi, tad man jāmaksā sods.
Kaut kādā Bez tabu sižetā, kas arī šogad uzņemts redzēju, ka abas kompānijas rāda viena uz otru ar pirkstu - stāvvietu kretīni un parādu piedzinēji, ka otri tak kaut kur dabū informāciju nepareizu, bet mēs tak neko, tik darām savu darbu. |
|
|
| |
[14. Aug 2026|09:44] |
"Kad pietrūkst, ko teikt, lūko pavadīt
Dienu, braukājot apkārt pa pussalu.
Kā virs skrejceļa debess tik augsta,
Zeme bez zīmēm, nekur tev nenonākt"
/ Šeimuss Hīnijs |
|
|
| |
[14. Aug 2026|09:39] |
Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski):
Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls?
Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini. |
|
|
| Par ko es runāju ar ChatGPT |
[13. Aug 2026|10:06] |
Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?
ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju. |
|
|