Šodien bojāju visiem garastāvokli ar savu slikto garastāvokli. Esmu murgs tuvākajiem, ja todien neesmu pārspējusi pati sevi. Šodien uzvaru tikai kārtīs. Uzkrāsoju sarkanas lūpas un aizgāju nopirkt kurināmos kubiņus, sulu un kladi ar glaunu dāmu, ko man absolūti nevajag. Pārnācu mājās joprojām neapmierināta un uzvilkta, tāpēc devos pirkt ziedus, ko sen neesmu pirkusi pati sev. Ar ziedu pirkšanu vienmēr atsāku savas skaidrā būšanas. Nopirku trīs kātus ar sarkanām krizantēmām, dzeltenu ziedu, kas atgādina tropisku ezi un nelielu efeju podiņā. Līdzšinējie augi sen nav laistīti. Savukārt, ja laistu regulāri, tie mirst. Augt un ziedēt negrib jebkurā gadījumā. Jaunie puķupodi un melnzeme jau vairākus mēnešus gaida augošu mēnesi. Kad būs augošs mēness? Es nepaskatīšos. Pārnācu mājās.

Dzeru tomātu sulu no kristāla glāzes. Vēdinu dzīvokli, pirms kurināt krāsni. Iznesu kompostu. Kājās ābeles mammas adītās vilnas zeķes. Sarkani mirgodams lādējas vibrators. Nesaklātajā gultā vāļājas silikona krāns. Netālu, ozdama pēc pelējuma, žūst masa. Vēl pāris reizes uzvarēju kārtīs. Romantiski nelietderīgs vakars. Šogad jāizstādās piecās vietās. Kāpēc? Man ir bail no papīra. Nesaprotu, kā un kāpēc atrodos visur, kur atrodos. Ai, neņemiet mani vērā, pēc pāris mēnešiem tāpat viduvēji lepošos ar sevi. Man vienkārši vajag papīkstēt. Saņemšos pēdējā mirklī un nožēlošu, ka nebiju saņēmusies tagad. Tāpat beigās viss būs mistiskā kārtībā.