Nu jau ir seši no rīta. Deg mana trīs degļu svece, elektriskais sildītājs un divas sarkanas lampas. Meitenei vienatnē ir vajadzīgi vismaz četri gaismas objekti, lai neviena maņa nesaltu. Paēdu visgaršīgākās pankūkas pasaulē, jo viņas taisīja ābele. Uz taburetes nolikts arī ābeles taisītais deserts, līdz kam neesmu tikusi. Zinu gan, ka arī tas ir debešķīgi garšīgs, jo vakar ieelpoju grēcīgu apjomu ar to minūšu laikā. Acis krīt ciet, ir tik kluss. Dzirdu augšstāva kaimiņa ik rīta mūzikas basus. Šoreiz neiešu gulēt kā lūzere, paspēju uzvarēt un plānoju to izdarīt vēl.

Sapņoju, ka esmu pamodusies ap pieciem no rīta, ka tāds būtu mans ikdienas ritms. Kopš vakardienas man ir vēl viens modinātājs, jo ar vienu, kas skan ik pēc piecām minūtēm stundām no vietas, nekad nepietiek. Iztēlojos, ka nevis esmu negulējusi, bet esmu pamodusies. Tas nešķistu mokoši, bet ierasti. Paņemtu klēpī datoru, lai paspēlētu savas ik rīta spēlītes pirms doties visās darīšanās. Iztēlojos, cik mierīga būtu dzīve, ja man pamostoties būtu vairākas stundas sev, pirms atdot savu dienu citiem. Ja tā būtu, es katru rītu izdzertu divas kafijas, padarītu mazliet jogu, nomazgātos un paspēlētu spēlītes. Iztēlojos, cik klusāks šķistu prāts un cik trulākas kļūtu adatas. Es piedzīvotu visas dienas sezonas, katru dienu.

Pašlaik esmu ļoti laimīgi viena. Kļūstu daudz nelaimīgāka, kad par kādu sapņoju. Tomēr ceru, ka kaut kur pasaulē arī man ir mans cilvēks. Cerams, ka viņu kādreiz sastapšu un atpazīšu. Varbūt gan tomēr vēlams, ka ne drīzā drīzumā. Fantazēju, ka mans cilvēks ietu gulēt agri un mostos agri, un kādreiz tas varētu pielipt arī man. Varbūt pat mans cilvēks izrādītos tik mīļš, ka priecātos mani rītos modināt ar kafiju gultā. Kas lai to zina! Lai vai kur viņš vai viņa šorīt būtu, labrīt! Vai tu jau esi augšā? Es ceru, ka tev būs brīnišķīgs rīts un diena un vakars. Es gribētu tev pagatavot vakariņas. Es gaidu mūsu satikšanos. Vai es tevi atpazīšu uzreiz?

Cik jauki pasapņot. Pēdējā laikā sūdīgāk gatavoju ēst, galīgi neesmu gatava vakariņu gatavošanai. Vēl drusku neiešu gulēt, tur murgoju biežāk nekā nomodā. Kā es mīlu šo mieru.