ja vien jūs zinātu, kā man šodien ir gribējies rakstīt! rakstīšanas apstākļi ir apgrūtināti manas šodienas spontānās dabas dēļ un... jo, kad biju mjās, gribēju būt lielā mājsaimniece un pgriezt matraci otrādāk un.... procesā aplēju dtoru ar stipru kafiju ar lielu cukur daudzumu un...pienu. tastatūra ir lipīgi spiežama un neparakstāma. tieši kā norunāju, ka jāņem jaunu datoru uz nomaksu. notikuma sekas atspoguļosies šī ierkst gramatikā. es tās nelabošu. šodiena bija sajūtās izteiksmīga diena. emocijas bija asas, lēmumi neparedzami, vārdi nepārdomāti un apstākļi jūtami.
pamodos kā ierasts, aizbraucu kur jābrauc. tur bija skaļi... tur bija robotu agresija un citplanētiešu cīņas un dažādi citi, ļoti skaļi trokšņi, kas forši salikti kopā. trokšņi skaņas un simfonijas lika man vēlēties būt citur, un ne tur, kur es ar visskaidrāko apziņu izvēlēties atrasties. es aizgāju prom. es pārrados mājās, mani gaidīja veseli divi pasta piedzīvojumi. es izlēmu iet pēc papīrīšiem un alus. pagriezos pa kreisi, tur kā reiz izgāja, lai slēgtu ciet. griezos otrpus lai ietu citur. iegāju citur, un satiku draudzeni. viņa arī pirka alu. mēs aizgājām apskatīt viņas juno vāģi, par ko viņa nosapņoja un nākmjā dienā ar savu drugu devās padarīt to par svu.
vāģis bija ļoti labs. tur radīsies bērns.
atvadījos un devos ar savu alu klausīties melanholiskas, klasiskas melodijas ar skatu uz sauli. aizbraucu tur, bet izdzēru svu alu skatoties uz atlūzušu koku. tobrīd domāju, kā varētu parakstīt, bet nerkstīju. sēdēju, domāju... kur ir mani brīnumi? mēdzu to nodomāt bieži, agrāk brīnumi ar mani notik bieži. bet apzinos, ka tad mn tos vajadzēj vairāk. un tagad ir vairāk cilvēku, kuriem brīnumu vjg vairāk nekā man. un man nav žēl, jo man ir mierīgi, bet tāpat esmu sailgojusies... pēc brīnuma.
pēc alus izlēmu, ka došos meklēt brīnumu pusceļā uz mājām. sazvanīju draugu. uzvedos kā nemēdzu uzvesties. satiku cilvēkus, kurus nemēdzu satikt. redzēju cilvēkus, kurus esmu redzējusi. biju vietās, kur nemēdzu atrsties. šōdien izdzēru divus alus, bet nedomājiet, ka esmu atkal kļuvusi visatļautīga, nepavisam nē! es rēķinu līdz, ticiet mn. vilšanās sevī var būt arī veselīga daļa procesa. un tai ne vienmēr ir jājūtas slikti! varbūt mazliet pārmetu sev, bet es nejutos slikti. es stipri cenšos, tad stipri atpūšos.
man parādās jauni slāņī. vienmēr, tik tālu cik atceros (nekad neatceros tālu), esmu redzējusi sevi kā vienu kopumu. joprojām rezonēju ar vairākiem tiem sevis aspektiem, bet mans kopums mainās. ja ne kopums, tad nokrāsa. liekas pēkšņi jūtos citādāk, domāju savādāk. it kā kaut kas fundamentāls mainītos, bet man vēl nav skaidrs, kas? vai es vispār gribu zināt? cerams, ka jā
pārrados mājās tiešī ar pusnakti. iela bija pilna ar kaķiem un manu mīļāko svešinieci Rīgā, kā ierasts. pārrados mājās un pārdomāju vakara piedzīvojumus, sarunas un izvēles. dažas reāli nepatīk, bet esmu patiešām izbudījusi šō vakaru. runāju ar cilvēkiem ar kuriem nemēdzu runāt, un sarunas mn patiešām patika. man patika, ka draugiem ir jādodas uz darbiem, tāpēc jau vienos biju ārā no dušas, pļumpēdama ūdeni. man patika pateikties Dievam, ka pasargāja mani no pašas jautājumiem.
vakara gaitā biju jutājusi draudzenei, kā man nokļūt pie brīnuma. tad es nepieskāros vairs telefonm, jo dzēru alu, dejoju, pārāk stipri apbrīnoju bārmeni. ceļā mājup sadzirdēju viņas atbildi, ka brīnums šōvakar, visticamāk, nenotiks. un viņai bija absolūt taisnība. nekāds brīnums nenotika. tāpat šis bija mežōnīgi labs vakars ar ļoti labām sliktajām izvēlēm. \
kad gaidīju transportu, redzēju grafiti ar daudzpunkti... un domāju, par ko gan svešinieks jūtas tik daudzpunkte? un tad jutos ļoti... daudzpunkte... reizēm mēdzu nodomāt, vai sober grafititiotājs ir sober? vai viņš to grafitito dienās, kad ir sober? vai tieši pretēji? ceru, ka gan sober, gan daudzpunktei ir jauks vakars.