dārgā dienasgrāmata,
patreiz esmu eikalipta vannā, deg smaržīga svece, lido pirmā muša, dzeru ūdeni un pīpēju iqosu. šodien deg atkritumi. mamma sagaidīja ciemos ar ierasti šopaholisko daudzumu gardumu un dāvanu.
nu jau aizvakardiena bija emocionāli pārpildīta. redzēju daudzus skaistus darbus. dzēru pakām dāvinata piena ierasto kafiju vietā. daudz kautrīgi saskārāmies, atturoties vilkmei ieturēt distanci. ar it kā nelielu aktu veicām lielu, publisku un, bez šaubām, abpusēju apliecinājumu. patreiz itin nekas nav skaidrs. ar katru tikšanās reizi pasaule gāžas jaunos un lielākos veidos, un tad seko lielāks klusums nekā iepriekš. man ir divējādas attiecības ar klusumu - man tas pat ļoti ir vajadzīgs vienatnē un kad viss ir skaidrs, bet nepatīk vientulībā un neskaidrībā. es nemēdzu nozust, ja mani kāds patiešām interesē, jo izsīkusi sociālā baterija. visticamāk tāpēc, ka zinu, kā tas liktu justies man. varbūt citiem ir savādāk, turklāt nevēlos nevienu turēt grožos vai dresēt, bet tomēr gribētu detaļās zināt visu, ko otrs jūt. patreiz cenšos mācīties ievērot sev neraksturīgo distanci, un nav nemaz tik slikti, bet tomēr uzpeld bailes un šaubas. ceru, ka drīz tā vairs nebūs.
sanāca visai produktīva diena. paveicu tik, cik biju iecerējusi, bet neticēju, ka spēšu. pēdējā laikā cilvēki kļūst arvien koķetāki. komunikācija iet viegli. uz rītdienu jeb šodienu arī iecerēts paveikt daudz. visdrīzāk atkal satikšu viņu. pietrūkst ilgas sarakstes. transportā redzēju sievieti, kura aizvērtām acīm klausījās mūziku un ritmā sita pēdu. tam, ko viņa klausījās ar uzslēgtu pilnekrānu, pa vidu bija rakstīts hot stuff. guļu eikalipta vannā stundu un tā joprojām tvaiko. sasmērēšos ar liepziedu eļļu un, iespējams, uzcepšu saldēto picu. šodiena būs brīnumpilna. lai jums visiem salda dusa un brīnumpilna šodiena