kkur lasīju, ka pareizi ir uzskatīt, ka īstās, patiesās attiecības rodas laika gaitā un ar klikšķi neesot nekāda sakara.. cilvēki uzskata, ja ir klikšķis- viss kārtībā-, nav- tad nemaz nevajag mēģināt. bet patiesās īpašības un izjūtas esot ar cilvēku var sajust tikai vēlāk, kad paiet ilgāks laiks. un ar klikšķi jau tā ir- sadomājies viskaut ko, bet izrādās pilnīga nejēdzība tas cilvēks..
vakar beidzot pavadīju 7dienu ar viņu un šodien kkāds neizskaidrojams mīļums parādījas, kad ieraudzīju viņu ejot pa ielu.. gribējās izkāpt no tram. un iedot buču- nu mīlu tomēr.. trūkumi jau ir, pietiekami daudz ir, bet es jau arī neesmu nekāds enģelītis.
tikai reizēm gribas sajust to īpašo sajūtu, kas attiecību sākumā.. negribas justies kā vecam laulātam pārim. trakākais, ka viss atkarīgs no pašiem, bet nemāku vēl sev ieskaidrot, ka pašai jārīkojas, lai justos labi..