Nepārspējami..
Šoreiz viņš pārspēja pats sevi. Ar savu māti aizgāja uz teātri- tā kā es netiku, tad tas ir attaisnojams. Bet nejau tur tas sāls.. Viņš pateica savai mātei, ka man viņa nepatīk!!! Nevis, ka man nepatīk viņas attieksme pret mani, tādēļ no viņas izvairos un nebraucu ciemos, bet gan, ka man viņa NEPATĪK!!! Nu kā var tā pateikt.. Pat nezinu kā tagad reaģēt- viņa noteikti gribēs parunāt par šo tēmu, bet es to vairs nevēlos. Jā, agrāk gribēju visu noskaidrot, bet tagad vairs negribu, jo domāju, ka tam nav jēgas. Viņa tāpat neatzīs, ka nevēlas mani redzēt blakus savam dēliņam un kārtējo reizi tēlos svēto govi, bet aiz muguras durs dunci mugurā. Nu nevajag man to! 2 gadus cietu viņas izdarības un centos būt laipna, iecietīga, 2 mēnešus mēģināju ar viņu noskaidrot attiecības, bet neizdevās un nu jau krietnu laiku vnk izvairos no viņas un ignorēju. Jo mazāk domāju par to cilvēku, jo labāk jūtos!