cerību laiks
Es ļoti ceru, ka viss notiks! Patiešām ceru!!!
Jau biju sākusi domāt, ka jāsāk tā kā strādāt savā jomā vai vismaz jāsāk staigāt pa intervijām, bet tagad šī pārliecība ir 100kārtojusies! Nākošais gads būs lielu pārmaiņu gads, ja viss notiks! Un es ceru, tiešām ceru! Man paliks 20. un es iespējams piepildīšu vienu no saviem sapņiem.. Precīzāk, būs cilvēks, kas sagādās man iespēju to piepildīt- kā tāds burvis! Nedrīkstu sapriecāties, bet grūti noturēt sevi rāmjos.. Es tiešām, tiešām, patiešām gribu! Viņš jau tā ir darījis ļoti daudz manis un mammas labā un šis būs kkas liels, milzīgs un mana sapņa piepildījums!
Neteikšu, kas tas ir! Pateikšu, kad piepildīsies vai arī tfu-tfu-tfu, kad paies garām šī lieliskā iespēja un es palikšu ar garu degunu..
Un vispār, šodien biju ritīgi slima, jutos drausmonīgi un joprojām nav gluži labi, bet saņēmos un uz lekcijām tomēr aizgāju.. Biju vienīgā, kas saņēma pasniedzējas uzslavu par savu izturēšanos, attieksmi un komunikācijas veidu ar cilvēkiem, kad mūs filmēja 5 dažādās lomās un mums bija jāiejūtas gan kā vadītājam, gan cilvēkam, ko intervē! Nu nevaru es nepalielīties, jo manā vecumā reti kurš māk šādi izturēties- pasniedzējas vārdi =) Ek, cik labi ap sirdi palika, kad tas tika pateikts, pietam, man ir diezgan lielas iespējas tikt vaļā no sesijas šajā priekšmetā, ja vien vēl labi uzrakstu kont. =)
Patreiz man liekas, ka viss iet lieliski. Mans draugs ir fantastisks, augstskolā viss +/- padodas un patīk, ja neskaita angļu val. un informātiku, un var gadīties, ka mans sapnis piepildas, pietam, es tad dabūšu tieši to, ko vēlos, nevis pusi no tā..