Man ir skumji..
Ļoti..
Skatījos vecās klases bildes un pirmo reizi kopš izlaiduma es skumstu pēc viņiem.. Man pietrūkst kafejnīcas, man pietrūkst klases, man pietrūkst starbrīži, man pietrūkst stundas, kurās ierēcām un lūdzāmies kaut tās ātrāk paiet! Tieši šovakar es vēlētos kaut man būtu jāceļās pl.7 un rīt jābrauc uz skolu.. Ieietu klasē un ieraudzītu daudz neizgulējušos seju, citas vēl ierastos stundas vidū, bet citas tikai pēc 4st., dzirdētu jociņus par izskatu, par pavadīto nakti, apspriest visnejēdzīgākās tēmas.. Vnk gribu sajust skolas atmosfēru! Nu tik ļoti, ļoti gribu sajust, lai atcerētos kā vēlējos pēc iespējas ātrāk beigt skolu, lai man tur vairs nav jārādās!
Pats jocīgākais, ka pirms dažām dienām braucu tramv. un domāju, ka manai bioloģijas skolotājai nebija taisnība, jo viņa teica, ka mēs tikai augstskolā sapratīsim, cik bija labi un ka mums pietrūks skoliņas.. Viņai bija taisnība, bet tikai daļēji, jo pavisam tur negribētu atgriezties, tikai uz brīdi.. Man droši vien pietiktu ar 2 dienām, kad viss jau būtu piegriezies- tik cilvēki nē! Ehh..

Un vēl es nemāku sadzīvot!!!