| gandrīz patiesa (skyhell) rakstīja, |
Re: vēzīšu izvalbīto acu psiholoģija...
Tāpēc, lai būtu kādas (savas) bankas prezidente, sēdētu pie milzīga ozolkoka galda, aiz muguras būtu stikla siena ar skaistu skatu un es visus komandētu, bet tas bija agrāk! Tāda bija mana definīcija agrāk!
Zini, ko es patiešām vēlos- justies laimīga un piepildīta! Viss grozās ap naudu, bet man pēdējā laikā rodas arvien lielāka pārliecība, ka ir labi, ja ir nauda, bet nav labi, ja tā ir pāri galvai!
Man diezgan biezhi jautā, kāds ir mans mērķis, jo īpaši N, kad grib, lai lieku viņu mierā, bet es spēju tik atbildēt- lai mūža beigās es varētu teikt, ka man bija laimīga dzīve un nejau nauda man to sniegs, bet cilvēki, kas apkārt! Citiem mērķis ir nauda, kruts darbs, bet man laime, un mācos es, lai nebūtu par apkopēju jāstrādā, bet varētu nopelnīt pietiekami labai, vidusmēra dzīvei!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: