Nu un ko tu darītu pēc tam, kad viss būtu salikts pa plauktiņiem? Aizver acis un iedomājies, ka viss ir ok! Kāds ir tavs nākošais solis? Piespiest zvana podziņu, lai māsiņa atnes kārtējo sauju tabletīšu? Šūpošanās pie loga un skatīšanās uz kaut ko, kas nav?
Ja man būtu viena vienīga vēlēšanās, es nekad nevēlētos būt laimīga... Manā uztverē tas ir muļķīgs smaids bardaka vidū! Neesošu emociju pieņemšana - vienā vārdā sakot vājprāts.
Rakstam, bet tā pa īstam. Ar tinti uz papīra. Un lai tās rindas izplūst no emocīju gūzmas. Tās būs tavas arī tad, kad būsi sirmgalve ar gūzmu mazbērnu un purpinātāju vīriņu pie sāniem! :))