Mani pēdējā laikā arvien vairāk pārņem sajūta, ka esmu slikta.. 6-7mēn. krīze? Man liekas, ka neesmu pelnījusi kko tik labu.. "Māsiņas" gan abgalvo, ka tieši esmu pelnījusi ar piebildi- un vēl labāku! Protams, ja tāds eksistē, par ko gan es stipri šaubos.. Ja es tik bieži esmu neapmierināta, tad jau kkas to izraisa, bet kas? Man taču ir viss, bet kas man pietrūkst, ka dažbrīd izturos tā ir kā man nekā nebūtu.. Tā jau ir kā saka- ja cilvēkam viss ir lieliski, tad viņš sāk pats taisīt problēmas, ko atrisināt.. Bet kā lai tiek pāri šim periodam? Kā lai nepakļaujas velnam, kas mani dīda? Ir sajūta, ka esmu apstājusies kādā savas dzīves posmā un nekādi tam netieku cauri.. Atliek vien izdomāt, kā? Bet tur jau laikam man atbilde pašai jāmeklē un neviens man nepateiks priekšā.. Tik bail, ka sevis meklējumos pazaudēšu dārgāko, kas man ir...

Running over the same old ground.
What have you found? The same old fears.