njirgaajos par ieprieksheejo poustu.. un pati par sevi
kad paliek labaak, Tu aizmirsti, ka bija slikti..
viss atgriezhas un aizmirstaas liidz naakamajai reizei, kad solies, ka NEKAD vairs.. vienalga, ko NEKAD- nekad vairs nedzershu, nekad neiemiileeshos, nekad neeediishu torti "Kapriize", nekad..

peedeejaa naktii, kad VINJU redzeeju.. kad VINJSH mani veel gribeeja, mees dejojaam (jaaatziist, ka pie superaatras dziesmas, pietam, bez pilniigi nekaada ritma) leeno deju un VINJSH man ausii chuksteeja, ka ja virs mums tagad buutu debesis, mees raudziitos tajaas un VINJSH man raadiitu zvaigznees lielos, greizos ratus.. ja godiigi, es tieshaam paskatiijos uz augshu, bet tur bija tikai baltipeleeki, pieliekamie griesti un dazhas lampinjas.. lai cik tas smiekliigi nebuutu, arii VINJSH skatiijaas turpat.. man TAA sagribeejaas tajaa briidii buut Trincstockaa, kur tieshaam bija visas plashaas debesis un tikai mums vieniem..

tagad juus visi nospriezhat- ak, naivais skukjiiti! ko Tu klausies tajos siirupainajos vaardos un nodraaztajaas fraazees? kaa Tu uz ko taadu uzkjeeries?
un atbilde ir- ES TIESHAAM NEZINU! nesaprotu, kaa es, apdomiigaa meitene, uzkjeeros uz kaut ko tik.. tik, pat nav vaardu! bet zinu vienu- es gribu, lai VINJSH saka veel ko taadu, lai VINJA chuksti un siltaa elpa iepluust manaa ausii. es ticeeshu visiem VINJA meliem, tikai, lai tie atkal skan!
es ieniistu, ka nezinu, kas notika.. ka nezinu, kaapeec VINJSH vairs nav manaa tuvumaa.. ka VINJA vispaar vairs nav.. un tam nav pamatojuma, jo viss notikaas, viss bija.. bija emocijas, mirdzoshas acis, smaidi un pieskaarieni.. bija interese, bija veelme.. bet peekshnji NEKAA vairs NAV! un to izskaidrot var tikai VINJSH, bet VINJSH to nedara.., neveelas.., nespeej.. nezinu.
taa it kaa nekaa nav bijis, it kaa tas buutu bijis sapnis, ko nosapnjoju, bet tagad esmu pamodusies un dziivoju it kaa sapnis buutu bijis iists..
pats trakaakais, ka negribu ticeet, ka tie bija tikai saldi vaardi un vieni vieniigi meli.. negribu ticeet, ka VINJSH visaam saka vienu un to pashu, negribu ticeet, ka nekas no taa nebija iists.. un nav runa par taam zvaigzneem un greizajiem ratiem.. runa ir par to, ko redzeeju VINJA aciis, kad taas veersaas maneejaas... un reti bija taadi mirklji, kad taas raudziijaas citur.. pat nobriinijos, ka ir arii taadi dzheki, kas skataas ilgi aciis un nenoveershas..
iisteniibaa saaku domaat, ka tieshaam viss ir izdomaats, jo manas labaakaas draudzenes neko neredzeeja, vinjaam nebija ne jausmas, kas notiek.. vieniigais, kas tieshaam redzeeja un to arii izteica skalji bija VINJA draugs, bet tas ir viens vieniigs cilveeks un no malas, bet tuvie neredzeeja.. tas liek aizdomaaties, bet tikai nezinu par ko.. vai tuvie tieshaam ir tik tuvi, vai vinji ir tik aiznjemti, ka neko neredz, vai tuvie vnk neko nesaka, ka visu redz, vai arii nekas nav ko redzeet un man ir LIELISKA fantaazija.. vai cilveekiem no malas tieshaam ir tik labi redzams, bet tuvie ir akli..