tas ir tik fantastiski!
Tu sēdi un domā- vai ir pienākusi "pieklājīgā" 4diena un drīkstu pavisam nevainīgi VIŅAM piezvanīt? Tu nospried, ka ir pienācis TAS brīdis un jau taisies VIŅAM zvanīt, bet...
atskan zvans un zvanītājs ir, protams, VIŅŠ!!! lai gan biju viņu noraxtījusi un uzskatīju, ka viņš pa visiem 110% man nepiezvanīs un šoreiz ir mana kārta...
nu tad Kuldīga saturies!!! 6dien "mēs" dosim vaļā pa pilnu programmu =)
galvenais ir nekļūdīties un netēlot to kā nav! galvenais ir izrādīt to, kas ir!

ir no tik daudz kā bail.. bet visbailīgāk, ka VIŅŠ ir pārpratis un domā, ka man ir pilnīgi po! ka esmu meitene ar savu dzīvi, saviem uzskatiem un ka neko ar VIŅU negribu.. bail, ka VIŅŠ būs rezervēts un man netuvosies tā kā tas notika Trincstockā.. parasti VIŅŠ pa telefonu runā citādāk, bet tagad mēs nebijām sazinājušies biku vairāk kā nedēļu, jo VIŅŠ gaidīja, ka zvanīšu es, bet es to neizdarīju.. VIŅŠ runāja tik.. pat nezinu.. parasti VIŅŠ ir dzīvīgāks.. varbūt bija vnk nostrādājies!

mana problēma ir tā, ka dzīvoju ar prātu, nevis sirdi.. bet 6dien es to labošu! pavisam noteikti- ja vien VIŅŠ to gribēs...