man it kā ir riebums pret lietu un aukstu laiku. vēsture diezgan sāpīga - agrāk (aptuveni pirms gada, diviem) man ļoti bieži metās viskur augoņi. nu bija kaut kāda nelāgā baktērija manī iemitinājusies. augonis bija kā saaukstēšanās simptoms. un mana imūnsistēma laikam nav pārāk spēcīga, tamdēļ pēc katra slapjo kedu pāra tiku pie nelāgā saaukstēšanās simptoma - augoņa. kā zināms, tā ir ļoti sāpīga un arī neglīta padarīšana. un katrreiz, kad saslapinājās manas kājas, es jau zināju, ar ko tas beigsies. tas radīja ļoti, ļoti pretīgu sajūtu. jo dikti, dikti negribēju kārtējo nevēlamo izaugumu. so katra aikustā/slapjā dina momentāli manī rad`ja negatīvas emocijas.
pēc viesošanās slimnīcā un vēl visādiem čakariem esmu tikusi ar šo problēmiņu galā, bet sajūtas vēl aizvien ir līdzīgas. vienīgi pēdējā laikā iepaticies ar kailām kājām dreifēt pa siltajām peļķēm. jā, tas saslimdina, bet labāk baudīt lietu nekā gruzīties par to. pārbaudīts. (jā, jā, arī es gaidu saulainos apstākļus, lai varētu veikt ko varāk par pamošanos no rīta un gulētiešanu vakarā)