Smakas un dzēsēji
Dodoties uz trenažieriem, sajutu kāpņu telpā pretīgu deguma smaku. Protams, nodomāju, ka kāds kaimiņš ir aizmirsis pusdienu zupu uz plīts un pamatīgi to piededzinājis. Iekāpu liftā, kur priekšā bija milzīgi melni maisi un atkal jau nodomāju, ka apkopēja kko baigi tīra. Iekāpa vēl kaimiņš, kurš pajokoja, vai mēģinu kādam dzīvokli "iznest" :) Beidzās gan viss ar to, ka izkāpjot vestibilā ieraudzījām 2 ugunsdzēsēju mašīnas, sargs staigāja apkārt un brašie puiši ritināja ārā šļūtenes. Tā arī nesapratu, kurā stāvā kkas bija nogājis greizi, jo liftā un vestibilā nekas nesmirdēja, bet manā stāvā gan. Tad nu nospriedu, ka droši vien kkur virs vai zem mums. Kad sargs būs atgriezies savā postenī, būs jāuzvaicā.. Bet tā kā visi likās tādi mierīgi un pārāk noraizējušies neizskatījās, tad sēdos vien mašīnītē un devos vingrot. Pretī brauca vēl viena ugunsdzēsēju mašīna, tad gan aizdomājos, vai bija prāta darbs tagad doties prom.. Iedomājos, ko es darītu un ņemtu, ja pie durvīm klauvētu sargs, kurš teiktu, ka māja deg un jādodas prom? Protams, pirmais būtu kaķis, tad pases (droši vien visa dokumentu mape, tas gan atkarīgs, cik varētu pastiept), nauda, cietais disks, kur glabājas visi foto, arī bērnības albums, jo tas tak ir tikai 1 eksemplārā un ne digitāls.. Tas arī viss, vairāk neko iedomāt nevarēju. Kad padomāju ilgāk, tad vēl ienāca prātā mans baltais ābolītis, jo pc tak man vēl noderētu, bet vairāk nekas, vai tiešām iznāk, ka viss pārējais man ir mazsvarīgs? Ak, jā, saderināšanās gredzens, kurš stāv kastītē, jo joprojām nav sataisīts. Galu galā nav jau arī man 10 rokas ar ko visu māju iznest ;) Atgriežoties no sportiņa, viss bija kārtībā. Ugunsdzēsēji bija prom, vienīgi sargu nekur neredzēju, tik viņa zīmīti, ka staigā pa teritoriju, bet tāda tiek izlikta gana bieži.. Tad nu iedomājos, ka ja nebūtu šodien brīvs, nemaz nebūtu uzzinājusi, ka kādam kkas dedzis.
Bet ko ņemtu jūs?