atvaļinājums
Islande izrādījās skaista un nemaz ne tik auksta kā gaidīta- pat paspējām brīdi šortos pastaigāt :) Man ar tām vietām, kur citi "atstāj sirdi" ir kkā jocīgi, jo šķiet mana sirds joprojām atrodas Nicā un to neplāno pamest, jo arī Islandi novērtēju kā kko skaistu, bet tā nu nav, ka tagad ļoti, ļoti gribas atpakaļ.. Bet patiesībā priecājos, ka ir tāda pabeigtības sajūta un viss vajadzīgais šķiet redzēts. Iespējams gribētos aizbraukt pēc kāda laiciņa, lai paārdītos ar džipiem pa iekšzemi, bet citādi atpakaļ nevelk. Galvenais, ka nenožēloju, ka turp devāmies un ir palikušas brīnišķīgas bildes un atmiņas :) Ūdenskritumi man nu tā.., bet lava, ledāji un mākoņi, kad tiem brauc cauri pa kalna augšu, bija brīnišķīgi.

Atpūtusies gan pilnīgi nejūtos un tikai pēcceļojuma atpūtā laukos guvu kaut nedaudz atvaļinājuma sajūtu, jo citādi biju noskrējusies vienā skriešanā, bet tik un tā visu nepaspēju. Galvenais tagad pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk ieiet darbs/brīvdiena/darbs rutīnā, jo strādāt jau nu ļoti negribās un negribējās, bet kā Dārgais mani mierina, Tev tik jāiztur 2mēn. un tad mēs būsim Venēcijā un atkal varēsim baudīt divvientulību bez pienākumiem.. Lai atpūstos vajag nedaudz pastrādāt!

Un vispār drīz būs kāzu jubileja- jāizdomā kkas piemīlīgs, tik idejas vēl neraisās. Galvenais neatlikt atkal visu uz pēdējo brīdī, kad beigās neko nevar paspēt.