tfu
Sāk mākt aizdomas, ka nepatika pret darbu ir iestājusies tik tālu, ka organisms sāk izspēlēt 9.kl. stiķi ar "rīta nelabumiem". Toreiz beigu diagnoze bija- nelabums ir galvā, ne vēderā. Negribētos gan to atkārtot, jo vnk ir noriebies vemt, bet dīvainā sajūta vederā, katru darba dienas rītu, man sāk nepatikt.. Protams, brīvdienās viss ir labi (pret to pretenziju nav). Ehh, kur ir pavasaris un dzīvesprieks?
Un vēl es beidzot varētu ķerties klāt un vienreiz izdarīt iekavētās skolas lietas, citādi tas kļūst varen smieklīgi!!! Jāsaprot, ka iekšējā kliegšana uz sevi, neko nepalīdz, ja vien tas neiekustina, bet pagaidām viss joprojām stāv uz vietas.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: