Redz, Tev ir tā pieredze, Tev ir idejas, kuras ne visas, jo tas būtu par traku, bet vismaz dažas Tu realizē. Tu darbojies un Tev ir vismaz kkāda minimāla sajēga tajā, kur Tu darbojies. Tas ir tas, kas pietrūkst mums trijām, mums nav tā darba spara un tās vēlmes. Parasti jau zāle ir zaļāka, kur mūsu nav, bet no malas tiešām šķiet, ka kaut haotiski, bet Tav dzīve vairāk vai mazāk ir sakārtota! (kkā dīvaini tas skan, bet Tu jau saprati ;))

Patiesībā izglītība ir pārvērtēta. Tas vnk ir kkāds LV fenomens, kur Tu esi lūzeris, ja uzreiz pēc vsk nestājies augstskolā. Ar izglītību, bet bez pieredzes Tu esi nekas. Bet bez izglītības un ar pieredzi, Tevi vērtē daudz augstāk, jo īpaši patreiz. Es, protams, nenoliedzu izglītības vajadzību, bet man riebjas tā obligātā mācīšanās, kas patiesībā neko nedod, ja vien Tu nemācies sev saistošas lietas. Agrāk bija kruti, ja Tev ir augstākā izglītība, Tev bija vērtība, bet jau sen tas ir tikai papīrs, kurš jāiegūst, jo tāds vnk ir visiem. Tagad vērtība ir pašam cilvēkam, kas bīda lietas un darbojas un kad pats sagrib, tad iet kko mācīties, kaut ķīniešu kultūru!