Ja godīgi, tad īsti nē.. Tevī ir kkāda daļa no mūsu vēlmēm, bet Tev nav stabilu attiecību, bet mēs tādas gribam, gribam stabilas ģimenes un bērnus. Nav problēma, ka esam precētas, problēma ir tā, ka nav dzīves mērķu. Nav skaidrs, ko gribam, kā gribam un velns pa rāvis, KĀ to sasniegt. Mēs visas gribam darbu, kas ir mūsu sirdsdarbs, ar ko pelnam naudu, bet mums ne tikai tāda nav, bet nav pat domu, kas tas varētu būt. Mēs vnk saprotam, ka mums jau ir 23-24 gadi, bet mēs nestrādājam sevis izvēlētajās sfērās, un pēc bērnu piedzimšanas mums jau būs 26-27, kad varēsim sākt strādāt, ja vien nedzims vēl bērni, bet kurš gan ņems darbā 27 gadus vecu sievieti, bet pieredzes, ar izglītību, kāda ir katram otrajam- tur jābūt vai nu haļavai, vai paziņām, bet ja tādu nav..?