Es nespēju uz viņu ilgi dusmoties.
Patiesībā jau nedusmojos uz viņu, bet tiklīdz vīramāte jaucas pa vidu, tā uzreiz man ir adatas gaisā un sāku dzelt, kam nevajag..
Drīzāk dusmojos uz sevi, ka nespēju tik ļoti savaldīties, lai vienmēr būtu "saulstariņš" publiskajā telpā un arī mājās turētu mēli aiz zobiem.

Mēs vienojāmies, ka turpmāk sabiedrībā es vairāk piedomāšu, ko runāju, un centīšos būt lielāka "saulīte", savukārt viņš pateiks mātei, lai pilnīgi un galīgi vairs nejaucas mūsu attiecībās.
Nu redzēs, kā tur būs, jo es savu apņemšanos pildīšu tikai tad, ja viņš tiešām novilks robežu starp mums un savu māti!