gandrīz patiesa (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} skyhell) rakstīja, |
garš penteris te sanāca
Pirmkārt jau es neuzskatu, ka laulības nozīmē būšanu rados ar viņa māti- man laulības ir jaunas ģimenes veidošana ar Mīļoto un pārējie ir vnk līdzcilvēki. Es neteikšu, ka viņa māte ir mana ģimene, tādēļ tā "saradošanās" man neko nenozīmē.
2) Man viņa jau ļoti sen ir NEKAS, tādēļ es būtu laimīga, ja man nebūtu jābrauc ciemos un tāpat man arī ļoti patiktu , ja es tā vnk varētu viņu nošķirt nost, bet diemžēl viņa ir pielipusi kā dadzis un visu laiku "dūjo" man/mums apkārt- kad mēs atbrauksim, kā mums iet utt. nekad acīs viņa neko sliktu nav teiksusi un tas man riebj daudz vairāk, jo ja viņa reiz pateiktu visu, ko domā, tad es savukārt varētu kā ar nazi nogriezt un viņu izsvītrot no savas dzīves.
3) Godīgi sakot, man reizēm liekas, ka mēs vēl neesam izšķīrušies tikai tādēļ, ka manī ir spīts un viņa māti tik laimīgu es netaisos padarīt:) Vispār drīz mums paliks 5 gadi un man jau liekas galīgi glupi visu izbeigt un neprecēties tikai tādēļ, ka viņa māte ir bik ar novirzēm, jo ja nebūtu manis, tad arī cita meitene viņas dēliņam nebūtu gana laba. Vnk viņu dzimtā ir tā kkā pieņemts, ka vedeklas neieredz, tādēļ viņa brālēna sieva man ir liels atbalsts, jo viņa ir izgājusi daudz lielākai ellei cauri- mani vēl bik pasaudzēja:) Es vnk no viņu radu saimes izvēlos sev labākos un tos arī turu cieņā, bet pārējie...
4) Vienīgais par ko es tiešām laulību sakarā esmu šaubījusies ir bērni. Ja agrāk es gribēju bērnu, pat veselus 2, tad tagad man ir tik tiešām bail, ka tiklīdz mums būs bērns, tā viņa māte sāks uzskatīt, ka viņai ir tiesības pie mums ciemoties nu ļooooti regulāri un ka viņai vispār ir kkādas tiesības iejaukties mūsu ģimenē. Tajā pašā laikā es domāju, ka varbūt es vnk vēl tik ļoti bērnu nemaz negribu, ja jau viņa māte tam ir kā iemesls, jo gan jau es prastu viņai norādīt savu vietu:)
5) Man liekas glupi neprecēties ar kādu tikai mātes dēļ, jo īpaši tādā situācijā kā Tev- kā nekā nav mātes, nav problēmu;)
p.s.- un es vispār cenšos būt kaut cik jauka tikai tādēļ, ka apzinos, Mīļotajam tas viss ir grūti un sāpīgi, bet varbūt Tavs draugs tieši pretēji ir priecīgs, ka ticis no mātes prom- arī tā var būt!
Pirmkārt jau es neuzskatu, ka laulības nozīmē būšanu rados ar viņa māti- man laulības ir jaunas ģimenes veidošana ar Mīļoto un pārējie ir vnk līdzcilvēki. Es neteikšu, ka viņa māte ir mana ģimene, tādēļ tā "saradošanās" man neko nenozīmē.
2) Man viņa jau ļoti sen ir NEKAS, tādēļ es būtu laimīga, ja man nebūtu jābrauc ciemos un tāpat man arī ļoti patiktu , ja es tā vnk varētu viņu nošķirt nost, bet diemžēl viņa ir pielipusi kā dadzis un visu laiku "dūjo" man/mums apkārt- kad mēs atbrauksim, kā mums iet utt. nekad acīs viņa neko sliktu nav teiksusi un tas man riebj daudz vairāk, jo ja viņa reiz pateiktu visu, ko domā, tad es savukārt varētu kā ar nazi nogriezt un viņu izsvītrot no savas dzīves.
3) Godīgi sakot, man reizēm liekas, ka mēs vēl neesam izšķīrušies tikai tādēļ, ka manī ir spīts un viņa māti tik laimīgu es netaisos padarīt:) Vispār drīz mums paliks 5 gadi un man jau liekas galīgi glupi visu izbeigt un neprecēties tikai tādēļ, ka viņa māte ir bik ar novirzēm, jo ja nebūtu manis, tad arī cita meitene viņas dēliņam nebūtu gana laba. Vnk viņu dzimtā ir tā kkā pieņemts, ka vedeklas neieredz, tādēļ viņa brālēna sieva man ir liels atbalsts, jo viņa ir izgājusi daudz lielākai ellei cauri- mani vēl bik pasaudzēja:) Es vnk no viņu radu saimes izvēlos sev labākos un tos arī turu cieņā, bet pārējie...
4) Vienīgais par ko es tiešām laulību sakarā esmu šaubījusies ir bērni. Ja agrāk es gribēju bērnu, pat veselus 2, tad tagad man ir tik tiešām bail, ka tiklīdz mums būs bērns, tā viņa māte sāks uzskatīt, ka viņai ir tiesības pie mums ciemoties nu ļooooti regulāri un ka viņai vispār ir kkādas tiesības iejaukties mūsu ģimenē. Tajā pašā laikā es domāju, ka varbūt es vnk vēl tik ļoti bērnu nemaz negribu, ja jau viņa māte tam ir kā iemesls, jo gan jau es prastu viņai norādīt savu vietu:)
5) Man liekas glupi neprecēties ar kādu tikai mātes dēļ, jo īpaši tādā situācijā kā Tev- kā nekā nav mātes, nav problēmu;)
p.s.- un es vispār cenšos būt kaut cik jauka tikai tādēļ, ka apzinos, Mīļotajam tas viss ir grūti un sāpīgi, bet varbūt Tavs draugs tieši pretēji ir priecīgs, ka ticis no mātes prom- arī tā var būt!
Nopūsties:
