dotajā momentā es sēžu darbā, bet Mīļotais runā ar savu māti par baznīcu.
saku godīgi- priecājos, ka neesmu tur klāt..

no otras puses, ja būtu klāt, viņš nedabūtu dzirdēt tik daudz visādu sviestu kā tas patreiz droši vien notiekās.
katrā gadījumā būtu interesanti no malas to pavērot, ķip iemiesotos kādā kakta puteklī un noklausītos, ko viņa un arī viņi runā, kad neesmu klāt.. bet tā kā man nav Harija Potera un arī ne slavenā Edvarda spējas kkamī iemiesoties, noklausīties, kļūt neredzamai, tad nākas vien fantazēt, kas tur patreiz notiek.