gandrīz patiesa ([info]skyhell) rakstīja,
@ 2007-11-27 19:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:coco montoya

spīts
pēkšņi sagribējas kko mainīt un palikt pavisam, pavisam spītīgai..
mēžāži jau tādi esot, kad kko nolemjot, tad dara, kamēr padara. tik kāpēc to neesmu novērojusi savās darbībās?
esmu jau, bet lielāko ties tas ir tad, kad man konkrētā lieta ļoti patīk, bet tas tak loģiski, ka tad to paveicu, lai cik grūti būtu.
vot, kad jādara, kas negribēts, tad gan ir cita runāšana, tad mans spīts pazūd kā nebijis.

jāsaņem sevi rokās,
punkts.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]tapete
2007-11-28 11:00 (saite)
...to sauc par mērķtiecību...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]skyhell
2007-11-29 12:36 (saite)
to sauc par nespēju saņemties.. viss aiziet, kad sāk darīt, bet sākt darīt, tā jau ir problēma..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]tapete
2007-11-29 16:18 (saite)
nu ja... jo lielāka mērķtiecība, jo vieglāk saņemties uzsākt. uzsākšana ir visgrūtākais processs....

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]skyhell
2007-11-29 16:52 (saite)
oi, man gan tā nav.. manuprāt, mērķtiecība ietekmē lietas, kas interesē un patīk, līdz ar to jo lielāka mērķtiecība, jo ātrāk viss tiek padarīts. toties to, ko ciest nevar..- ar saprātu it kā zinu, ka baigi, baigi vajag, mērķtiecība ir liela, ka vot šodien paveikšu konkrētās lietas, bet diena tā arī paiet un nekas netiek izdarīts. tur nav sakara ar mērķtiecības trūkumu, bet gan vnk nespēju pieķerties sev nesaistošām lietā..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?