zvans..
godīgi- redzot viņas vārdu savā mob. ekrānā, man pārskrēja trīsas.. un dzirdēt viņas balsi bija nepatīkami, bet tur neko nevaru padarīt..
ir 2 varianti
* šķiros, lai netiktos arī ar to cilvēku (tādu laimi viņai nedošu)
* ignorēt un netikties (būs neiespējami, jo pēc sālsmaizes viņa būs redzama biežāk- bez šīs "aplaimošanas", mūsu mājās, man neiztikt!)
es tikai šodien tā pa īstam sapratu, cik ļoti man šis cilvēks kaitina, cik ļoti man negribas ar viņu kontaktēties un cik ļoti tomēr Mīļotais ir mani aizskāris.
un vēl mani nepamet doma par šķiršanos. nepamet doma, ka tas jādara.
liekas tā- ja to izdarītu, tad tikai saprastu, vai tā bija kļūda un attiecības atsāktos vai viss tiešām būtu beidzies.
liekas, ka aizvainojumam netikšu pāri, protams, vēl ir variants, ka man ir izdevīgi netikt pāri un to nemaz nemēģinu!

p.s.- tā dziesma ir stulba, bet man ieper ;)