Vai tad viņš nav jau sen slavens? Bet nu HB, kad pamodīsies, visu paskaidros.. :)

Droši vien ir, bet man jau neviens neko nesaka.

iedosi izlasīt? pārskriešu upi un būšu klāt

ļoti jauks cilvēks, viens no maniem labākajiem draugiem. un ļoti audzis kopš pirmajiem dzejoļiem, kurus es dabūju lasīt pirms kādiem 4 gadiem.

var pēc sejas pat redzēt, ka jauks cilvēks.

vispār, sveicini un saki, ka ir vēl vismaz divi fani viņam - es un anonymous (uzdrošinos tā teikt, lai gan viņš tik stipru vārdu, protams, nelietotu, tikai īsi teiktu: patika)

nu, pirms dažām dienām es atļāvos viņam pastāstīt, ka Kārlim Vērdiņam patika viņa dzejoļi, un dabūju pretī tik izteiksmīgus komentārus par K.V., ka ausis apvīta. tu esi pārliecināta, ka man būtu jānodod šie simpātiju apliecinājumi? ;D

saproti, lai nu kā viņš to komentētu, tas taču nevar mainīt manu attieksmi pret viņa dzejoļiem, vai ne? un citādi - lai taču katrs par mani domā, ko grib. protams, ja viņam tas varētu būt taisni nepatīkami - tad nevajag, jo atzinīgu izteicienu mērķis ir cilvēku iepriecināt, nevis sarūgtināt vai apvainot.

ak, nu es tak pat nezinu, kas tā ir - poza vai nopietnība. gan jau nav nepatīkami.

zini, ja tā ir nopietnība, tad tas man neliekas nekas slikts. ja poza, - šausmas, kā man krīt uz nerviem visi tie jaunā laika sludinātāji, kas neko negrib redzēt aiz muguras, un bieži pat gluži vienkārši neko nezina par to, kas bijis, pirms viņi sasnieguši pumpaina tīņa vecumu:)

nu, ja tā ir poza, tad tikai kā sevis aizsardzība no svešām ietekmēm. t.i., ir taču grūti apzināties, ka tava dzeja patīk Daudziem un neiekrist Sabiedriskā Pasūtījuma valgos. man liekas, tas ir grūti jebkurā vecumā un jebkurā attīstības pakāpē, un katrs aizsargājas, kā māk. Es, piemēram, pieturos pie priekšstata, ka tas, ka viens teksts ir OK, nenozīmē, ka arī nākamie tādi būs, t.i., ticu apgalvojumiem par to, ka teksts ir labs, bet neticu savam talantam. Kā dara citi - nezinu. Bet jūtu, ka daudzi autori netiek ārā no lasītāja noteiktajām "labā teksta" robežām, labāk raksta viduvēji, bet "savā stilā", nevis galīgi garām, traki nebaudāmi un - tā, kā teksts runā. (Es pat nezinu, vai tas ir "slikti", bet es tā negribētu un arī Kikōne diez vai gribētu.)

Man liekas, tur var palīdzēt tikai iekšējā aizsardzība, proti, veselīga paškritika un druska kompleksu. Bļāviens: negribu patikt, tāpēc, ka neesmu tāds kā jūs visi! - ir vienkārši bērnišķīgs. Vēlēšanās par katru cenu būt citādam, "avangardiskam", un nevis vienkārši būt tādam tāpēc, ka tāds esi un tur neko nevari darīt - tā savukārt jau patiešām ir tukša poza... ai, bet cik tad par to var runāt:)

nēnē, nevis "negribu patikt", bet "man ir pofig, ka es patīku tam-un-tam cilvēkam", tur ir milzu atšķirība. un tagad viņš ir daudz, daudz saprotamāks kā agrāk, kad viņa tekstiem varēja pieslēgties tikai tad, ja tam veltīja daudz-daudz laika un pacietības. attiecīgi - kāds nu tur avangards? :)
nu, faktiski jau jautājums ir par to, vai ir labi, ja tavi teksti patīk cilvēkam, kuru tu personiski īpaši necieni.

Tu nonāc pretrunā:) Ja ir "pofig", tad ir vienalga, tad tā nav aizsardzība, tad nevar ietekmēties ne gribot, ne negribot - īpaši no cilvēka, kuru īpaši necieni:) Un tas, vai tavi teksti patīk vai nepatīk cilvēkam, kuru tu īpaši necieni, nav un nevar būt ne labi, ne slikti... vēl jo vairāk, ja tev ir pofig:DD

poza = "man ir pofig, ko par maniem tekstiem domā cilvēki, kurus es necienu". k-kā tā.
bet, protams, es sapinos, galu galā nevar tak ielīst otra cilvēka domāšanā, īpaši tad, ja tev šis cilvēks patīk + liekas pretrunīgs + ...nedefinējams k-kas.

ai nu:)
Tās te mūsu starpā jau tagad ir tikai tādas valodas spēlītes, kam vairs nav īsti sakara ar to puisi:)

hmm, tiešām interesanti. vismaz vēl pirms gada no viņa tika lasīti grafomāniski ideālistiski debīlistiski dzejoļi. varbūt tiešām viņš ir audzis kā literāts. nelaime jau tā, ka vismaz tos 3 gadus, kurus es viņu pazīstu, šis džeks sevi iztēlojies kā kaut kādu mesiju, kam tā sapistā latvijiešu kultūras virtuve jāglābj. un rīkojas šis džeks radikāli - nodirš visus, kas kaut mazākajā mērā viņa pasaules pārveidošanas plāniem iebilst, bet vietā mēģina stādīt Čaka, Pērta un bomžu rosolu - protams ar savu majonēzi, kas pat šķiet ir apzināti grafomāniska. ka tik tālāk no tiem snobiem-augstprātiņiem

bet tas jau offtopiks. savās aprindās šis Kikonijs ir labi pazīstams un pamatoti izsmiets. taču cerēsim, ka vismaz literāri viņš būs audzis

ak vai, cik žēl!
bet tie panti Forumā ir labi, un pie tam tik saprotami, ka bail - tīri vai balnsē uz labas gaumes robežas (es ironizēju).

gh, jā, tu šobrīd nebūt neizklausies pēc kāda, kas "sevi iztēlojies kā kaut kādu mesiju, kam tā sapistā latvijiešu kultūras virtuve jāglābj. un rīkojas šis džeks radikāli - nodirš visus, kas kaut mazākajā mērā viņa pasaules pārveidošanas plāniem iebilst" :D

apkaunējies būtu. ja tev nepatīk viņa attieksme (kas ir visnotaļ saprotami), tad vismaz pacenties pats nezīmēties ar gluži tādu pašu attieksmi. ar savām niansēm, protams - "es esmu krutais skeptiķis" un "es viņus visus zinu kā raibus suņus", un "latvijiešu kultūras virtuve ir tā sapista, ka es neiešu smērēt savas rociņas, to glābjot".
nenoliedzu, ka tavam uzbraucienam ir savs pamats, bet - bāc, spogulī varbūt kādreiz paskaties un atstāj šos kategoriskos spriedumus tiem, kas paši neizturas traki līdzīgi?

ā, bet tie jau neizteiksies.

pirmkārt - es sevi neizjūtu kā mesiju. pateicoties aizgājušajiem tīņu gadiem vairs ne. virtuvi ņav jāglābj, jo tā ir organisks veidojums, ko nevar viens cilvēks vai pat vesela grupa aktīvistu padarīt "labāku". var tikai pielikt savu roku. mani besī tieši tā tukšā bļaustīšanās. tā man atgādina pašu pirms 5-6 gadiem

otrkārt - jā, es konkrēti šajā jautājumā sevi izjūtu kā skeptiķi (kā antitēzi tēzei), bet nekādā gadījumā neparakstos zem tevis uzmeistarotā snoba - skeptiķa tēla. ja tu mani pazīsti, tu saproti, ka tā nav.

saproti, tas džeks ir tīņu prātā. nesaku, ka tas slikti, bet tā nav nobriedusi poza. varjaubūt ka "īstai literatūrai" nevajag pabeigtību un gaumi. bet psihot taču arī var smuki - to taču ir pierādījis tas pats Čaks, Rembo (tīnis Rembo), Lorka. bet varbūt mana problēma slēpjas tieši iekš tā, ka neesmu lasījis konkrēto Foruma topiku un leju te galīgi garām. varbūt

"psihot arī var smuki" - ej dirst, interneta tēl stepesvilk (es atvainojos)

YO!

nu, tā daļa no tevis, kas man savulaik patika, bija tieši tas "tu pirms 5-6 gadiem", varbūt tāpēc es tik asi izjūtu atšķirību starp toreiz un tagad, un to, kas ir tagad, uztveru kā snobu-skeptiķi. gribētu cerēt, ka man nav taisnība, bet nepazīstu tak, gadiem ilgi neesam runājušies, iespaids par tevi - galvenokārt no SC.
bet jā, džeks ir tīņa prātā, kam nu to labāk zināt kā man (galu galā es tomēr esmu viens no viņa labākajiem draugiem), un nevienu brīdi neesmu noliegusi, ka viņa attieksme ir pusaudziska un kaitinoša. bet viņš trako smuki, t.i., pa īstam un nesaudzējot ne sevi, ne citus. (faktiski tieši tas, ka viņš nesaudzē sevi un nevēlas radīt labu iespaidu, viņu attaisno. un vēl tas, ka viņš tiešām mainās un attīstās, un nekad nevar zināt, ko viņš uzceps nākamo.)
jautājums, protams, ir par to, ko darīt, kad tu vairs nevari atļauties tīņoties - un tam pat nav sakara ar vecumu, drīzāk gan ar vilšanos savā tīņa prātā & apjēgu, ka tā siena, protams, nodreb no taviem sitieniem, bet galvaskauss salūzīs pirmais. tomēr man vislaik liekas, ka līdz ar mesiāniskuma zaudēšanu tu esi pazaudējis arī ticību tam dievam, kuru sludināji (atvaino par reliģisko paralēli) un ticību tam, ka varbūt kāds kādreiz būs īstais mesija - attiecīgi arī ņurdi par visiem, kas atļaujas "maldīties" tāpat kā tu. rupji runājot - konstatējis, ka neesi Mūsdienu Izcilākais Jaunais Dzejnieks Un Literatūras Atjaunotājs, tu nez kāpēc pazaudēji ticību, ka mūsdienās vispār var būt kāds izcilākais dzejnieks un literatūras atjaunotājs. Lai arī fīča ir tieši iekš tam, ka vajag ticēt tādiem kā Kikōne. Pat ja viņi nolūzīs pusceļā (bet kurš gan ir teicis, ka nolūzīs?), tad vismaz būs paspēruši pāris soļus uz priekšu un atstājuši savas pēdas (kas jau ir daudz).
Un tā kopa, ja tā ir tā pati, kas iesniegta semināram, ir ļoti spēcīga, tirpas skrien pār kauliem.

/piedod par garo komentu, pati zinu, ka biju netaisna iepriekšējā gājienā. emocijas, zinies, un ka tik ne pret tevi vairāk kā pret Kikōni ;D

ja runājam par to, ko es rakstīju daiļliteratūras sakarā pirms tiem gadiem - nenoliedzmi tas bija spēcīgāks un talantīgāks kā tagad. īstenībā tagad jau kādu gadu vispār nerakstu. varētu runāt par pēdējo divu gadu dzejoļiem. tie ir daudz gaumīgāki, ieturētāki, formīgāki, bet tur nav tā lādiņa. vai es to nožēloju. ar prātu nē (jo saprotu, ka viss mainās), ar sirdi jā. tanī pašā laikā es tiktiešām apzinos, ka esmu visādā ziņā audzis kopš tā vecuma - tikai ne tā šūpulī liktā stafa - talanta - ziņā. bet tāda ir dzīve.

jā, Kikonijs trako pa īstam, bet tieši šīs patiesās aprobežotības dēļ arī viņa pērnie dzejoļo liekas tik banāli. atceros, laikam Lunā vēl bija dzejolis par "bezpajumtiekiem". atceros Čaka poēmu mūslaiku Homēram. bet Kikonijam visa forma kā pa celmiem. valoda saraustīta kā panku kliedzamais stafs - toņi bez pustoņiem. gribētos jau tādam jaunam Morisonam ar atbilstošu dzīvesveidu noticēt. bet... nav tā ticamības momenta. pietrūkst manis iepriekšminēto argumentu. bet varbūt tas tā kā būtu gaumes jautājums?

man domāt, viņā iekšā ir pārāk daudz pulvera, lai viņš spētu domāt par precīzu tēmējumu, tāpēc arī - gluži loģiski - šauj garām. tur neko nevar darīt, nu nevar viņš piebremzēt un strādāt lēnītēm, taupīties un Izkopt Stilu (jo tādējādi viņš pazaudētu sevi). ja trāpa - tad trāpa un tā, ka maz neliekas. ja netrāpa - nu, gadās, jo nākamais lādiņš jau ir stobrā.
godīgi sakot, esmu maz lasījusi no taviem pēdējiem tekstiem (kaut kad zb tas, kā tu strādā, atmetu ar roku). bet arī pati esmu izjutusi "pulvera trūkumu", droši vien gluži loģiski, jaunāki jau neviens nekļūstam, khe, khe, un vēsums velk no durvju puses :) un tad tikai atliek mācīties tēmēt. ja nav par vēlu. t.i., tad, kad tu vairs nebliez no lielgabala, bet toties tev rokās ir šautene, tad vienīgais, ko tu vari darīt, ir - mēģināt piemontēt optisko tēmēkli un kļūt par snaiperi. kas var būt tikpat efektīgs kā lielgabalnieks, bet nepieciešamās spējas ir pavisam citas. galvenais droši vien ir apjēgt, ka vienā brīdī tavs mērķis ir nevis pils (kurus tavas lodes vairs neiedragās), bet karaļa tronis (cerībā trāpīt viņam galvā).
kaut kādas slepkavīgas līdzības panesās, nez, ko gan tas varētu nozīmēt?

p.s. un jā, man liekas, ka literatūra ir pretestības pārvarēšana, un droši vien ir divi pamatveidi, kā to izdarīt - vai nu ar kaujas saucieniem uz lūpām nesties uz priekšu un pagrūst malā ikvienu, kas tev kaut cik traucē (jo, esot iecietīgs, tu zaudētu ātrumu), vai arī lēnām un prātīgi spert soļus uz meistarības pusi, laiku pa laikam iedodot roku kādam, kas iet šo pašu ceļu, mierīgi un iecietīgi apejoties ar līdzbiedriem, palīdzēt un ļaut, lai tev palīdz, cik nu tas ir iespējams. mēģinājums šos variantus savienot ir lemts
a) neveiksmei. Ja tu centies traukties uz priekšu ātrvilciena gaitā, vienlaikus neaizskarot nevienu un saglabājot dziļu respektu pret kolēģiem - šie kolēģi tevi tīši vai netīši aizkavēs ar to vien, ka kustas pārāk lēni
b) kretīnismam (atvaino). Ja tu pats rāpies lēni un mierīgi, progresējot pamazām un savā tempā, bet tajā pašā laikā nepalaid garām iespēju pagrūst kādu ceļabiedru vai palikt padeni kādam, kas ir pārāk ieskrējies.

Kikōne - literatūras ātrvilciens! - manuprāt labs slogans atbistošas dzejas grāmatas reklāmas kampaņai

žetons :)

baigi uz futūrismu velk, ko

Par Ievu Rozi jau arī ņirdza

par Rembo arī. par Čaku arī. par visiem arī. runa ir par noteiktu tusiņu, kurā šis Kikonijs tiek izsmiets. paša Kikonija tusiņš savukārt izsmej manu tusiņu. tev arī ir zināmas tiesības, mārtiņ...

nu, ibio. tad varēji jau sākt ar tekstu "kikōne sūkā tāpēc, ka pieder nevis pie mana, bet cita tusiņa, kas domā, ka es sūkāju". kurš te tagad ir nenobriedis?

t.i., visa tā tusiņu būšana ir tizla, labāk būtu uztaisījuši kaut kādu poetry battle vai ko tamlīdzīgu, kaut vai parodējuši viens otru, nevis apdirsuši savā tusiņā - no tā tak nav pilnīgi nekāda labuma. šo pārmetumu, protams, ir pelnījis arī viņš, un gan jau ir pamanījis manu negatīvo attieksmi pret šādu neauglīgu grupējumu veidošanos.

pardon my french.

ai, esmu noguris. es vienkārši gribēju pateikt, ka mēs apdiršam viens otru un katram ir savs viedoklis

un pareizi dariija. par maz njirdza

tas par ievu r.

Kamdēļ tā? (lai gan jautājums retorisks)