* * *

22.4.05 22:49
p.s. un jā, man liekas, ka literatūra ir pretestības pārvarēšana, un droši vien ir divi pamatveidi, kā to izdarīt - vai nu ar kaujas saucieniem uz lūpām nesties uz priekšu un pagrūst malā ikvienu, kas tev kaut cik traucē (jo, esot iecietīgs, tu zaudētu ātrumu), vai arī lēnām un prātīgi spert soļus uz meistarības pusi, laiku pa laikam iedodot roku kādam, kas iet šo pašu ceļu, mierīgi un iecietīgi apejoties ar līdzbiedriem, palīdzēt un ļaut, lai tev palīdz, cik nu tas ir iespējams. mēģinājums šos variantus savienot ir lemts
a) neveiksmei. Ja tu centies traukties uz priekšu ātrvilciena gaitā, vienlaikus neaizskarot nevienu un saglabājot dziļu respektu pret kolēģiem - šie kolēģi tevi tīši vai netīši aizkavēs ar to vien, ka kustas pārāk lēni
b) kretīnismam (atvaino). Ja tu pats rāpies lēni un mierīgi, progresējot pamazām un savā tempā, bet tajā pašā laikā nepalaid garām iespēju pagrūst kādu ceļabiedru vai palikt padeni kādam, kas ir pārāk ieskrējies.